Kursa mērķis ir aplūkot divus no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem 20. gs. filozofijas tekstiem: Ludviga Vitgenšteina “Loģiski filozofisku traktātu” (Traktāts, 1921) un “Filosofiskos pētījumus” (Pētījumi, 1953). Traktātam atbilst Vitgenšteina agrīnā filozofija, kas bijusi nozīmīgs pagrieziena punkts analītiskās (un ne tikai) filozofijas attīstībā, savukārt Pētījumos rodams Vitgenšteina vēlīnās domas atspoguļojums, kurš lielā mērā vēršas pret Traktāta idejām un ir kļuvis par vienu no mūsdienu filozofijas pamattekstiem. Pētījumu priekšvārdā Vitgenšteins raksta, ka “vajadzētu vecās [Traktāta] un jaunās domas publicēt kopējā darbā: jo pēdējās var gūt savu patieso izgaismojumu tikai sastatījumā ar manu iepriekšējo domāšanas veidu un uz tā fona”. Kursā tiek aplūkotas un analizētas Vitgenšteina galvenās idejas, to transformācijas un iespējama kontinuitāte, kā arī Vitgenšteina vieta plašākā mūsdienu filozofijas kontekstā. Aplūkoto tematu vidū izceļami jautājumi par valodas (reprezentācijas, jēgas, nozīmes, vārda, teikuma) dabu, par apziņas filozofijas un epistemoloģijas problemātiku, par filozofijas metodoloģiju.