"Tur, kur dzīvniekam ir vide, cilvēkam ir kultūras pasaule, t. i., tas dabas nogrieznis, ko cilvēks ir apstrādājis un padarījis par savas dzīves nosacījumu, pārveidojot dabu. Kultūras jomu tāpēc var dēvēt par visu to darbīgi pārveidoto nosacījumu kopumu , kuros cilvēks (un tikai cilvēks) dzīvo un var dzīvot. Cilvēka nespecializēšanās noteiktai videi atbilst viņa atvērtībai pasaulei, un viņa dabas trūkumiem – viņa paša radītā «otrā daba». Organiski raugoties cilvēks ir «trūcīga būtne» (Herders), katrā dabiskā vidē cilvēks būtu izdzīvot nespējīgs un tāpēc viņš ir bijis spiests radīt aizstājējpasauli, kas pielāgota cilvēka organiski nepietiekamajai būvei".

Arnolds Gēlens, "Cilvēks. Viņa daba un novietojums pasaulē"