"Eksperimentējošo zinātņu ģenēze nav garazinātņu nāves spriedums, bet gan to rašanās cēlonis. Garazinātnes nav modernizācijas upuris, bet gan tās rezultāts un tāpēc nepārspējami modernas. Izejot no tā, es riskēšu ar prognozi: dabaszinātņu tālākais progress un to pielietojums tehnoloģiju radīšanā turpināsies, turpināsies arī eksperimentējošo cilvēkzinātņu progress un tas viss izsauks tikai vēl lielāku pieprasījumu pēc garazinātnēm: jo modernāka kļūs modernā pasaule, jo neizbēgamākas kļūs garazinātnes".

Odo Markvards, "Par garazinātņu neizbēgamību"

"Domāju, ka 21. gadsimta sākumā nepieciešama ceturtā humānistiskā revolūcija. Pat vairāk: tāda ir jau sagaidāma. Pirmā humānistiskā revolūcija bija Sokrata cīņa pret sofistiku, otrā – agrīno jaunlaiku humānisma diskusija ar sholastiku, trešā – Vilhelma fon Humbolta universitātes reformas. Visām šīm revolūcijām ir kaut kas kopīgs. Tās vērsās pret skolu sastingumu un iestājās par domāšanu pašam. Tās vērsās pret formalizāciju un iestājās par kreativitāti, vērsās pret instrumentalizāciju un iestājās par izglītību kā pašvērtību, pret disciplīnu segregāciju un par to integrāciju filozofijas vadībā un visbiedzot – pret izglītību kā informācijas un māku apgūšanu un par izglītību kā personības veidošanu. Un tieši šādā nozīmē es iestājos par ceturto humānistisko revolūciju".

Julians Nida-Rumelins, "Humanitāro zinātņu nākotne"