Cilvēks komunicē ar citiem cilvēkiem nevis pasaulē, bet gan padarot pasauli par komunikācijas līdzekli: ar zīmju, skaņu, simbolu palīdzību cilvēks spējīgs panākt viennozīmīgu, skaidru, pārbaudāmu saprašanos par kādu pasaules fragmentu.
Šādi pastāv kultūra kā izpaustās zināšanas, ko nozīmes formā var uztvert, saprast un atcerēties citi un pateicoties kurām iespējams pārvarēt «singulāro pozicionalitāti» jeb individuāli neatkārtojamo nekomunicējamo vienpatību.

Folkers Gerhards