Drukāt visu grāmatuDrukāt visu grāmatu

LU MOODLE kursu veidotāju pamācība

LU MOODLE kursu veidotāju pamācība

Vietne: E-studijas Latvijas Universitātē
Kurss: E-studijas Latvijas Universitātē
Grāmata: LU MOODLE kursu veidotāju pamācība
Drukājis:
Datums: piektdiena, 2017. gada 28. aprīlis, 13:19
Latvijas Universitāte

LU MOODLE e-studiju vides kursu veidotāju pamācība

28.05.2013.

Rīga, 2013

Šo pamācību ir sagatavojis Arnis Voitkāns, balstoties uz ESF darbības programmā 2007.–2013. gadam “Cilvēkresursi un nodarbinātība” prioritātes 1.2. “Izglītība un prasmes” pasākuma 1.2.1. “Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” aktivitātes 1.2.1.2. “Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. “Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana” Latvijas Universitātes realizētā projektā “Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” (Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003, LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) izstrādāta darba “Jānis Judrups, Arnis Voitkāns, Imants Gorbāns, Mihails Kijaško, Aija Kukuka, Dzintars Tomsons, Lāsma Ulmane-Ozoliņa, Vija Vagale. MOODLE e-mācību vides kursu veidotāju instrukcija”.

Pamācība ir salikta un uzturēta, izmantojot DocBook tehnoloģiju. Pamācības PDF versija tiek ģenerēta, izmantojot LaTeX.

Šī pamācība ir licencēta ar Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 3.0 Unported licenci.

Anotācija

Pamācībā ir apskatīta LU e-studiju vides MOODLE dažādu rīku lietošana. Ir apskatīts gan resursu lietojums, gan arī forumu, uzdevumu un testu izmantošana. Pamācība ir paredzēta e-kursu izstrādātājiem.

Pamācības izstrādē ir izmantotas MOODLE 1.9.10 vai jaunākas versijas. Šajā pamācībā ir apskatīta MOODLE 2.2 versijas lietošana.

Saturs

  1. 1.  Ievads
  2. 2.  Terminoloģija
    1. 2.1.  Termini un apzīmējumi
    2. 2.2.  Lomas LU MOODLE e-studiju vidē
  3. 3.  Moodle kursa uzbūve un elementi
    1. 3.1.  Moodle kursa sākumlapa
    2. 3.2.  Kursa iestatījumi
    3. 3.3.  Kursa rediģēšanas režīms
    4. 3.4.  Lietotāja lomas maiņa
    5. 3.5.  Kursa resursi
    6. 3.6.  Kursa aktivitātes
  4. 4.  Uzraksti, teksta un tīmekļa lapas
    1. 4.1.  Uzrakstu pievienošana
    2. 4.2.  Lapas pievienošana kursam
    3. 4.3.  Specifiska teksta noformējuma noņemšana
  5. 5.  Faili, mapes, tīmekļa saites
    1. 5.1.  Failu pievienošana kursam
    2. 5.2.  Mapju pievienošana kursam
    3. 5.3.  URL - saites uz ārējām tīmekļa vietnēm
  6. 6.  Izvēles un aptaujas
    1. 6.1.  Izvēle
    2. 6.2.  Aptauja
      1. 6.2.1.  Aptaujas pievienošana kursam
      2. 6.2.2.  Jautājumu pievienošana aptaujai
      3. 6.2.3.  Aptauju pārvaldība
  7. 7.  Forumi un tērzēšana
    1. 7.1.  Forumi
      1. 7.1.1.  Foruma izveidošana
      2. 7.1.2.  Forumu izmantošana
    2. 7.2.  Tērzēšana
      1. 7.2.1.  Tērzēšanas pievienošana kursam
      2. 7.2.2.  Tērzēšanas izmantošana
  8. 8.  Uzdevumi
    1. 8.1.  Uzdevumu veidi
    2. 8.2.  Uzdevumu veidošana
    3. 8.3.  Uzdevumu pārvaldība
  9. 9.  Vārdnīcas un datubāzes
    1. 9.1.  Vārdnīcas
      1. 9.1.1.  Vārdnīcu pievienošana
      2. 9.1.2.  Vārdnīcu izmantošana
      3. 9.1.3.  Automātiskā saistīšana
    2. 9.2.  Datubāzes
      1. 9.2.1.  Datubāzes pievienošana
      2. 9.2.2.  Lauku veidošana
      3. 9.2.3.  Veidņu rediģēšana
      4. 9.2.4.  Datubāzes vadība
      5. 9.2.5.  Sākotnējie iestatījumi
  10. 10.  Testi
    1. 10.1.  Jautājumu banka
      1. 10.1.1.  Jautājumu kategorijas
      2. 10.1.2.  Testa jautājumu tipi
      3. 10.1.3.  Jautājumu veidošana
      4. 10.1.4.  Testa jautājumu imports un eksports
    2. 10.2.  Testa pievienošana kursam
      1. 10.2.1.  Jautājumu pievienošana testam
      2. 10.2.2.  Testi ar fiksētiem jautājumiem
      3. 10.2.3.  Nejauši izvēlēti jautājumi
      4. 10.2.4.  Testa vērtējums
      5. 10.2.5.  Testu priekšskatījums un pārbaude
    3. 10.3.  Testu pārvaldīšana
      1. 10.3.1.  Testa rezultātu pārskats
      2. 10.3.2.  Atzīmju pārvērtēšana
      3. 10.3.3.  Manuālā vērtēšana
      4. 10.3.4.  Rezultātu analīze
    4. 10.4.  Testu pārvaldīšana
  11. 11.  Papildus Moodle moduļi
    1. 11.1.  Grāmata
      1. 11.1.1.  Grāmatas izveidošana
      2. 11.1.2.  Nodaļu importēšana grāmatā
    2. 11.2.  LightBox attēlu galerija
      1. 11.2.1.  LightBox attēlu galerijas pievienošana
      2. 11.2.2.  LightBox attēlu galerijas izmantošana
      3. 11.2.3.  LightBox attēlu galerijas pārvaldība
  12. 12.  Moodle bloki
    1. 12.1.  Bloku novietojums un pievienošana
    2. 12.2.  Pievienojamo bloku skaidrojums
      1. 12.2.1.  Attālās RSS plūsmas
      2. 12.2.2.  Audzināmie
      3. 12.2.3.  Blogu izvēlne
      4. 12.2.4.  Blogu tagi
      5. 12.2.5.  Gadījuma vārdnīcas šķirklis
      6. 12.2.6.  HTML
      7. 12.2.7.  Kursa/vietnes apraksts
      8. 12.2.8.  Sadaļas saites
      9. 12.2.9.  Tagi
      10. 12.2.10.  Testa rezultāti
      11. 12.2.11.  Tiešsaistes lietotāji
      12. 12.2.12.  Ziņas
      13. 12.2.13.  Kalendārs
      14. 12.2.14.  Iestatījumi
  13. 13.  Blogi
    1. 13.1.  Bloga izmantošana
    2. 13.2.  Bloga ieraksta ievietošana
    3. 13.3.  Bloga iestatījumi
    4. 13.4.  Bloga ierakstu tagi
    5. 13.5.  Efektīva bloga prakse
      1. 13.5.1.  Grupas darbs ar tagiem
      2. 13.5.2.  Vienas minūtes atbildes
  14. 14.  Grupas
    1. 14.1.  Grupu definēšana
      1. 14.1.1.  Automātiski izveidotas grupas (Auto-create groups)
      2. 14.1.2.  Pašu veidotas grupas
    2. 14.2.  Dalībnieku pievienošana grupām
  15. 15.  Viki rīks

1.  Ievads

Vārds MOODLE ir abreviatūra no pilnā nosaukuma angļu valodā un nozīmē “Modulāra objekt-orientēta dinamiska studiju vide” (Modular Object-Oriented Dynamic Learning Environment). Visbiežāk pēdējā laikā MOODLE raksturo kā e-studiju vidi, bet izplatīti ir arī šādi raksturojumi: e-studiju platforma, studiju pārvaldības sistēma, kursu vadības sistēma.

MOODLE dzimtene ir Austrālija, bet šobrīd ir reģistrētas vairāk kā 47 000 instalācijas universitātēs, koledžās, vidusskolās (K-12), privātās apmācību firmās u.c. 208 pasaules valstīs. MOODLE izmantošanas līderi ir ASV, Spānija, Lielbritānija, Brazīlija, Vācija. MOODLE ir veidots, balstoties uz sociālā konstrukcionisma teorijas un atvērtā pirmkoda programmatūras; e-kursu pamatā ir aktivitātes, ideja, ka studijas ir efektīvākas, ja notiek sociālā grupā, sadarbībā, ka studiju process ir radošs. MOODLE īpašu padara šādas īpašības: tā ir bezmaksas, atvērtā pirmkoda, atvērto standartu sistēma; balstīta uz jaunu izglītības filozofiju, kopdarbību; tā ir šobrīd pasaulē izplatītākais atklātā pirmkoda e-studiju risinājums; tā atbilst Eiropas Savienības un Eiropas Komisijas izglītības politikas nostādnēm.

E-studiju vide MOODLE tehniski ir balstīta uz brīvlietojuma atvērtā pirmkoda programmaturas (APP) un ir bezmaksas, maksā tikai vietējo cilvēku darbs servera izveidei un uzturēšanai,— tādēļ tas ir ne tikai metodiski un pedagoģiski efektīvākais e-studiju risinājums, bet arī ekonomiski izdevīgākais. MOODLE ir kļuvis par mūsdienīgu komplimentāru risinājumu. MOODLE izstrādātāju mājas lapa ir http://moodle.org.

MOODLE ir e-studiju risinājums ar visaugstāko pieejamību lietotājiem: to var lietot no jebkura internetā darboties spējīga datora ar jebkuru no populārākajām operētājsistēmām (Microsoft Windows, Apple Mac OS, Linux u.c.) un populārākajām interneta pārlūkprogrammām (kursu veidotājiem: Mozilla Firefox1, Google Chrome2 un tā atklātā pirmkoda versija Google Chromium3, Microsoft Internet Explorer4, bet studenti var izmantot arī Opera, Safari, Opera Mini u.c. pārlūkprogrammas). MOODLE var lietot, pieslēdzoties arī no mobilajām ierīcēm: mobilajiem telefoniem, iPhone, PDA, plaukstas datoriem, iPad, NetBook u.c., kas dod iespēju studentiem un skolēniem mācīties sabiedriskajā transportā, kafejnīcā, parkā, skolas koridorā u.c.

2.  Terminoloģija

2.1.  Termini un apzīmējumi

Materiālā izmantotie terminu un apzīmējumu skaidrojumi ir sniegti 1. tabulā.

1. tabula. Termini un apzīmējumi

Termins Skaidrojums
e-studijas E-studijas ir e-vidē organizētas studijas. E-studijas ļauj jebkāda veida tradicionālos studiju materiālus pārnest elektroniskā vidē, kas var sastāvēt no video, audio, tekstuāliem materiāliem, kā arī no animācijām un simulācijām.
hiperteksts Datorizētas informācijas pārlūkošanas un atlases sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas ieguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā.
HTML Hiperteksta iezīmēšanas valoda. Valoda, kas, izmantojot speciālus kodus, nosaka hiperteksta dokumenta atveidojumu ekrānā gadījumā, ja tiek lietotas globālā tīmekļa lappuses. Piemēram, <b>Teksta piemērs</b> pārlūkprogrammā attēlosies šādi: Teksta piemērs. <b> nozīmē treknrakstu.
lietotājs Jebkurš e-studiju vidē reģistrēts lietotājs.
Moodle Moodle ir atklātā pirmkoda e-studiju vide, kurā tiek organizētas e-studijas. Šis apzīmējums nozīmē: “modulāra objekt-orientēta studiju vide” (Modular Object Oriented Learning Environment).
pieslēgšanās Pieslēgšanās ir pieteikšanās sistēmā, izmantojot savu lietotājvārdu un paroli. Pieslēgšanās ir obligāta, lai būtu iespējams identificēt lietotāju un pilnvērtīgi izmantot e-studiju vides iespējas.
URL Vienotais resursu vietrādis (Unified Resource Locator) — adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta vietni vai resursu. Piemērs: URL adrese http://www.lu.lv/ norāda uz Latvijas Universitātes mājaslapu.

2.2.  Lomas LU MOODLE e-studiju vidē

Uzsākot darbu ar e-studiju sistēmu, ikvienam lietotājam nepieciešams reģistrēties — norādīt savu lietotājvārdu un paroli. Izmantojot lietotājvārdu, sistēmas administrators norāda, kādu lomu vai lomas lietotājs sistēmā varēs pildīt. Lietotājam dažādās sistēmas vietās var būt atšķirīgas lomas, piemēram, vienā kursā viņš/viņa ir pasniedzējs, bet citā — students.

LU Moodle e-studiju vidē izmantotās lomas paskaidrotas 2. tabulā.

2. tabula. Dalībnieku lomas e-izglītības vidē

Termins Skaidrojums
Administrators (admin) Administrators maina sistēmas globālos iestatījumus, reģistrē lietotājus uz kursiem, pievieno visiem sistēmas lietotājiem paredzētus paziņojumus.
Kursu reģistrētājs (coursecreator) Veido sistēmā jaunus kursus un piešķir lietotājiem pasniedzēja lomas kursos. LU e-studiju vidē šī loma praktiski netiek izmantota.
Pasniedzējs (editingteacher) Pasniedzējs e-kursos ievieto studiju materiālus, veido testus, pievieno uzdevumus un organizē studiju procesu. Lietotāji ar šo lomu automātiski parādās pasniedzēju sarakstā e-kursa informācijā. Pasniedzēji e-kursiem tiek reģistrēti automātiski, balstoties uz informācijas LUIS sistēmā1.
Kursu izstrādātājs (coursedeveloper) Kursu izstrādātājiem ir praktiski identiskas tiesības kā pasniedzējiem — ar atšķirību, ka kursu izstrādātāji neparādās e-kursa pasniedzēju sarakstā. Kursu izstrādātājus iespējams piereģistrēt manuāli.
Nerediģējošais pasniedzējs (teacher) Var sekot studentu aktivitātēm un izlikt vērtējumus, bet nevar mainīt kursa saturu.
Students (student) Studenta loma ir noklusētā kursa dalībnieka loma. Studenti var apskatīt kursa materiālus, izpildīt testus, uzdevumus, piedalīties diskusijās forumos, bet paši nevar ievietot studiju materiālus. Studenti e-kursiem tiek reģistrēti automātiski, balstoties uz informāciju LUIS sistēmā.
Viesis (guest) Viesiem atļauta tikai lasīšana un skatīšanās kursā — viņi nekādi nevar izmainīt kursa saturu. Viesiem nav atļauts publicēt ziņas forumos, rediģēt viki lapas, piedalīties tērzēšanā, pildīt testus, iesniegt uzdevumus, veidot šķirkļus datubāzēs un vārdnīcās.
Autentificēts lietotājs (user) Kad lietotājs pieslēdzas sistēmai ar savu lietotājvārdu, viņš automātiski saņem autentificēta lietotāja saturu. Tas ļauj publicēties forumos, pildīt aptaujas vai veikt citas aktivitātes ārpus saviem Moodle e-kursiem.

3.  Moodle kursa uzbūve un elementi

Kad lietotājs ir reģistrējies e-studiju sistēmā, viņam tiek parādīts saraksts ar viņam pieejamajiem e-kursiem.

E-kursā būs apvienoti visi nepieciešamie studiju materiāli un aktivitātes, lai sekmīgi apgūtu kursa vielu un sasniegtu izvirzītos kursa mērķus. Katram kursam parasti ir nozīmēts vismaz viens pasniedzējs un norādīts saraksts ar kursa dalībniekiem — klausītājiem.

Šajā nodaļā ir izskaidrota kursa sākumlapas struktūra un būtiskākie parametri, kas ietekmē kursa izskatu un gaitu — kursa iestatījumi. Tālāk tiek pastāstīts par iespēju mainīt kursa saturu, ieslēdzot kursa rediģēšanas režīmu. Lai pārbaudītu, vai materiāli korekti tiek parādīti kursa klausītājiem, pasniedzējs var izmantot iespēju mainīt savu lomu kursā, piemēram, pārslēgties uz studenta lomu.

3.1.  Moodle kursa sākumlapa

Visiem Moodle kursiem ir vienāda sākumlapas struktūra — lapas galvene, abās malās izvietoti bloki un centrālā daļa ar kursa sekcijām (sk. 1. attēlu).

Lapas galvenē tiek parādīts kursa nosaukums un lietotāja informācija, kā arī iespējams ieslēgt lapas rediģēšanas režīmu vai pārslēgties uz studenta lomu kursa testēšanai.

1. att. Moodle kursa sākumlapas elementi

Lapas centrālajā daļā izvietotas kursa sekcijas, kas veido paša kursa struktūru. Sekcijas paredzētas kursa studiju materiālu (resursu) un aktivitāšu publicēšanai — prezentācijas, video ieraksti, pārbaudes darbi u.c. papildus materiāli. Virs studiju materiāliem katram kursam ir izveidots Jaunumu forums jaunumu izziņošanai.

Lapas malās tiek izvietoti bloki, kas ļauj ātri un ērti piekļūt resursiem vai publicēt informāciju, piemēram, kursa jaunumus.

Piezīme: Jaunumu forums ir īpašs forums, kurā ziņas var pievienot tikai kursa pasniedzēji. Šajā forumā publicētās ziņas tiek automātiski izsūtītas uz e-pastu visiem kursā reģistrētajiem dalībniekiem.

Navigācija un darbs Moodle notiek tradicionālo tīmekļa aplikāciju stilā — veicot kādas izmaiņas vai darbības, tiek piedāvāta iespēja šīs izmaiņas saglabāt vai atcelt. Gadījumos, kad šādas iespējas nav, iespējams izmantot pārlūka pogu Atpakaļ (Back) vai pārvietoties sistēmā, klikšķinot uz saitēm kursa navigācijas ceļā.

3.2.  Kursa iestatījumi

Uzsākot kursa veidošanu, pasniedzējs parasti saņem tukšu e-kursu — karkasu, ko aizpildīt ar nepieciešamo saturu. Pirmais darbs būtu pārliecināties, ka kursa formāts ir uzstādīts atbilstoši pasniedzēja darba stilam, pasniegšanas metodikai u.c. prasībām — nepieciešams uzstādīt kursa iestatījumus.

Lai uzstādītu kursa iestatījumus:

  1. Kursa sākumlapā, blokā Iestatījumi klikšķina uz saites Rediģēt iestatījumus. Tiek atvērts kursa iestatījumu logs;
  2. Norāda nepieciešamos kursa iestatījumus (sk. 3. tabulu);
  3. Klikšķina uz pogas Saglabāt izmaiņas.

3. tabula. Kursa iestatījumi

Iestatījums Paskaidrojums
Kategorija Sistēmas administrators parasti norādīs, kurai kategorijai kurss jāpievieno, lai atvieglotu tā atrašanu kursu sarakstā.
Pilnais nosaukums Kursa pilnais nosaukums, kas parādās sarakstā un kursa galvenē sākumlapā.
Kursa īsais nosaukums Kursa īsais nosaukums parādīsies Moodle navigācijas ceļā.
Kursa ID numurs Tas ir LUIS iekšējais kods, kas kursa veidotājiem nav jāzina.
Kursa kopsavilkums Dažu teikumu kopsavilkums par kursa mērķiem, saturu, utt. Kopsavilkums tiek parādīts kursu sarakstā kopā ar kursa pilno nosaukumu un pasniedzēja vārdu.
Formāts Nedēļas, tēmu, sociālais vai SCORM kursa formāts (sk. 4. tabulu).
Nedēļu/tēmu skaits Kursa sekcijas (nedēļas vai tēmas), kas tiks parādītas kursa sākumlapā. Ja sekciju skaitu norāda mazāku nekā šobrīd tiek izmantots, tad noņemtajās sekcijās esošie materiāli nepazūd — tie ir redzami, ja sekciju skaitu atkal palielina.
Kursa sākuma datums Datums, kad kursu sāk pasniegt studentiem.
Rādīt vērtējumu grāmatu studentiem Šajā sadaļā var izvēlēties rādīt vai nerādīt vērtējumu grāmatu studentiem.
Maksimālais augšupielādes lielums Maksimālais izmērs failam, ko atļauts augšupielādēt kursā — attiecas uz kursa failu augšupielādi, foruma ziņu, iekšējā e-pasta pielikumiem, utt.
Viesu piekļuve Atļaut vai neatļaut anonīmo lietotāju —viesu piekļuvi kursam izlemj kursa pasniedzējs. Ja ir atļauts, tad viesi uzzinot paroli var sevi reģistrēt kursā un uzsākt tā apguvi.
Grupas

Kursā reģistrētos studentus iespējams sadalīt pasniedzēja definētās grupās. Tas var būt noderīgi, ja vienu kursu paralēli vada vairākām mērķauditorijām (piemēram dienas un vakara maiņas studentiem) vai studenti tiek grupēti darba grupās ar kopīgu uzdevumu katrai grupai.

Pasniedzējs varēs izvēlēties, kuras grupas studentus parādīt sarakstā, kad skatīsies studentu nodevumus kursa aktivitātēs (mājasdarbus, testa pildīšanas mēģinājumus utt.).

Pieejamība Ja pieejams, kurss būs redzams studentiem kursu sarakstā un viņi varēs to atvērt.
Valoda Šis parametrs jāmaina tikai specifiskos gadījumos, piemēram, ja tiek veidots angļu valodas kurss.
Studentu progress Tā ir izpildes izsekošana, ko vēlams aktivizēt (iespējot), lai studenti varētu kontrolēt savu paveikto darbu izpildi.

Atkarībā no kursu pasniegšanas stila un materiāla izkārtošanas vajadzībām tiek izvēlēts kursa formāts (sk. 4. tabulu).

4. tabula. Kursa formāti

Formāts Paskaidrojums
Nedēļas formāts Šim formātam jānorāda kursa sākuma datums un cik nedēļām kurss plānots. Katrai nedēļai automātiski tiek izveidota sekcija, kur var izvietot resursus un aktivitātes. Šis formāts ir ērts, ja ir vajadzība sinhronizēt/saskaņot materiālu pasniegšanu ar lekcijām. Kursa piemērs nedēļas formātā ir redzams 2. attēlā.
Tēmu formāts

Sākumā jānorāda nepieciešamo tēmu skaitu, un katrai tēmai tiek izveidota sekcija, kurā tālāk izvieto kursa materiālus. Tēmas var veidot līdzīgi grāmatas nodaļām (katrā tēmā ievietojot, piemēram, nodaļas konspektu, slaidus, mājasdarba uzdevumu un testu) vai resursu grupēšanai (konspekti, uzdevumi, slaidi, testi tiek izvietoti katrs savā sekcijā).

Formāts piemērots, ja jāapgūst dažādas koncepcijas, bet to apgūšana nav stingri piesaistīta laika grafikam. Kursa piemērs tēmas formātā ir redzams 3. attēlā.

Sociālais formāts Kurss tiek veidots uz sociālā foruma bāzes, kas parādās kursa sākumlapā. Kursa centrā materiālu vietā ir diskusiju vieta. Piemērots mazāk formāliem kursiem, kur svarīgākais ir saziņa kursa dalībnieku vidū. Piemēram, to var izmantot kā nodaļas ziņojumu dēli.
SCORM formāts Šajā formātā kursa sākumlapas pirmajā sekcijā tiek attēlota SCORM pakotne. (SCORM/AICC modulis piedāvā alternatīvu iespēju SCORM pakotņu pievienošanai kursam.)

2. att. Moodle kurss nedēļu formātā

3. att. Moodle kurss tēmu formātā

3.3.  Kursa rediģēšanas režīms

Lai kursam pievienotu materiālus un aktivitātes jāieslēdz rediģēšanas režīms — klikšķina uz pogas Ieslēgt rediģēšanu ekrāna labajā augšējā stūrī (sk. 4. attēlu) vai uz atbilstošās saites Iestatījumu blokā (sk. 5. attēlu).

4. att. Rediģēšanas režīma ieslēgšana

Rediģēšanas režīmu atslēdz ar pogu Izslēgt rediģēšanu.

5. att. Rediģēšanas režīma ieslēgšana Iestatījumu blokā

Parādās ikonas, kas ļauj sekcijās pārvietot, mainīt vai dzēst resursus un aktivitātes (sk. 6. attēlu). Visas veiktās izmaiņas tiek automātiski saglabātas un padarītas redzamas.

6. att. Ieslēgts rediģēšanas režīms

Kursa rediģēšanas režīmā pieejamas šādas vadības ikonas.

5. tabula. Rediģēšanas ikonas

Ikona Paskaidrojums
Atvērta/aizvērta actiņa. Parāda vai paslēpj elementu no darbiniekiem. Ja vēlas, lai kursā šis materiāls būtu, taču šobrīd to nevēlas rādīt studentiem, elementam uzstāda stāvokli “Paslēpts (Hidden)”
Izdzēš elementu. Dzēšot kursa materiālus (tīmekļa lapas, failus, u.c.) tie tiek izdzēsti neatgriezeniski. Dzēšot blokus, tos būs iespējams vēlāk no jauna atkal pievienot kursam.
Pārvieto elementu. Ļauj pārvietot kursa materiālus uz citu sekciju (tēmu). Pārvietošanu var veikt, vienkārši pārvelkot vajadzīgo elementu uz citu atrašanās vietu.
Pārvieto elementu pa labi vai pa kreisi. Iespējams materiālu sekcijās izkārtot ar lielāku/mazāku atkāpi vai pārvietot blokus uz lapas otru malu.
Norāda, ka šī sekcija (tēma) kursā šobrīd ir aktuālā. Sekcija kursa lapā tiek vizuāli izcelta.
Rediģē kursa resursu vai aktivitāti.
Dublēt kursa resursu vai aktivitāti.
Viens lodziņš — rādīt tikai šo tēmu. Lai varētu redzēt visas tēmas, jāklikšķina uz ikonas ar diviem lodziņiem.

3.4.  Lietotāja lomas maiņa

Moodle sistēmā katram lietotājam tiek norādīta kāda loma. Svarīgākās ir students, pasniedzējs, administrators. Pasniedzējs var pārslēgties uz studenta lomu, lai pārbaudītu, kā studentiem izskatās sagatavotais kurss.

Lai pārslēgtos uz studenta lomu kursā:

  1. Kursa Iestatījumu blokā no saraksta Pārslēgt lomu uz... izvēlas Students (sk. 7. attēlu);
  2. Kursā būs redzami tikai tie resursi, kas ir pieejami studentiem;
  3. 7. att. Lietotāja lomas pārslēgšana uz lomu Students

  4. Lai atgrieztos pasniedzēja lomā, klikšķina uz saites Atgriezties savā parastajā lomā (sk. 8. attēlu).

8. att. Atgriešanās savā parastajā lomā

3.5.  Kursa resursi

Resursi kursa sekcijā ļauj parādīt statisku informāciju, piemēram, teksta uzrakstus, attēlus un saites uz failiem vai tīmekļa lapām. Resursus kursam var pievienot pasniedzējs, ja ir ieslēgts kursa rediģēšanas režīms.

9. att. Kursa resursu pievienošanas izvēlne

Moodle kursā ir pieejami šādi resursi.

6. tabula. Kursa resursi

Resurss Paskaidrojums
Fails (File) Jebkura formāta failu ir iespējams augšupielādēt Moodle kursā un izveidot uz to saiti.
Grāmata (Book) Grāmatas modulis ļauj ērti veidot grāmatas stilā attēlotus vairāku lapu resursus. Iespējams importēt jau gatavas tīmekļa lapas. Iespējams izdrukāt visu grāmatu vai atsevišķas grāmatas nodaļas.
IMS satura pakotne Šis resurss ļauj pievienot īpašā (IMS) formātā sagatavotus studiju materiālus.
Lapa (Page) Pilna formatējuma teksta lapa, kuru ērti izmantot lasīšanai tiešaistē.
LightBox galerija LightBox attēlu galerija ir rīks, kas ļauj veidot galerijas ar LightBox tehnoloģijas atbalstu. Attēlu galerijās tiek izmantoti jauki efekti — attēli parādās uz aptumšota fona, mainot attēlus, tiek izmantota eleganta kadru nomaiņa, u.c.
Mape (Folder) Ļauj parādīt kursa failu mapes saturu. Šajā gadījumā nav jāveido saites uz katru no failiem, taču failu nosaukumiem jābūt saturīgiem un viegli saprotamiem.
URL (Uniform resource locator) Šis resurss ļauj veidot saites uz ārēju tīmekļa vietni norādot vietnes URL adresi.
Uzraksts (Label) Uzraksti kursa sākumlapā, lai paskaidrotu un grupētu saites uz kursa resursiem un aktivitātēm. Uzrakstus veido HTML redaktorā, tie var saturēt formatētu tekstu, attēlus un citus tīmekļa lapu elementus.

Sīkāk par katra resursa pievienošanu un izmantošanu var lasīt atbilstošajās dokumenta nodaļās.

3.6.  Kursa aktivitātes

Aktivitātes ir moduļi, kurus iespējams pievienot kursam. Atšķirībā no resursiem, aktivitātes paredz aktīvu studentu darbību — mājasdarbu un citu nodevumu iesniegšanu, piedalīšanos saziņā ar citiem kursa dalībniekiem, aptauju aizpildīšanu utt.

Veidojot aktivitātes, pasniedzēja uzdevums ir skaidri pateikt studentiem, kas no viņiem tiek sagaidīts, izvērtēt studentu nodevumus un veiktās darbības, un sniegt savu vērtējumu un atsauksmes.

Aktivitātes kursam var pievienot pasniedzējs, ja ir ieslēgts kursa rediģēšanas režīms.

10. att. Kursa aktivitāšu pievienošanas izvēlne

7. tabula. Kursa aktivitātes

Aktivitāte Paskaidrojums
Anketa (Survey) Anketas rīks sniedz iespēju izvēlēties gatavus un pasaulē pārbaudītus vērtēšanas instrumentus, bet nedod iespēju izveidot savu aptauju. Lai izveidotu aptauju ar saviem jautājumiem, jāizmanto Aptaujas rīks.
Datubāze (Database)

Datubāzes modulis ļauj pasniedzējam un/vai studentiem veidot, attēlot un meklēt faktiski jebkura veida ierakstus.

Ierakstu formāts un struktūra ir brīvi norādāma, ieskaitot attēlus, failus, URL adreses, skaitļus, tekstu u.c.

Forums (Forum) Diskusiju forums kursa dalībniekiem. Ierakstus var skatīt dažādos formātos, tiem var pievienot pielikumus un vērtējumus. Foruma ierakstus iespējams saņemt arī uz e-pastu.
Izvēle (Choice) Iespējams veikt balsošanu par kādu jautājumu vai veikt vienkāršu aptauju.
Nodarbība (Lesson) Nodarbības modulis ļauj vairākas kursa lapas izkārtot dažādos mācību ceļos. Konkrēto ceļu nosaka atbildes, kuras students sniedz uz lapā ievietoto kontroljautājumu vai izvēle starp vairākām pasniedzēja piedāvātajām iespējām.
Aptauja (Questionnaire) Aptaujas rīks paredzēts viedokļa noskaidrošanai. Tas sniedz iespēju izveidot aptaujas ar saviem jautājumiem. Ir iespējams izveidot gan anonīmas, gan arī ne-anonīmas aptaujas.
SCORM/ AICC Pievieno kursam SCORM vai AICC standartam atbilstošu e-studiju moduli. Šādus moduļus veido ar speciālām programmām, piemēram, CourseLab, vai iegādājas no kursu piegādātājiem.
Seminārs (Workshop) Semināra modulis ir paredzēts, lai kursa dalībnieki komentētu un vērtētu citu kursa dalībnieku iesniegtos materiālus. Iespējams norādīt vērtēšanas kritērijus.
Tērzēšana (Chat) Tiešsaistes saziņa ar pasniedzēju un citiem kursa dalībniekiem.
Tests (Quiz) Izveido testu no jautājumu bankā iepriekš izveidotiem jautājumiem.
Tīmekļa konference (Web conference) Tīmekļa konferences rīku izmanto studiju procesā (piemēram, lekciju lasīšanai un semināru vadīšanai neklātienē). Tīmekļa konference tiek ierakstīta un parādās, kā mācību materiāls, ko studenti vēlāk atkārtoti var noskatīties.
Uzdevumi (Assignments) Ar Uzdevumu pasniedzējs uzdod kursa dalībniekam patstāvīgo darbu, piemēram, iesniegt eseju, veikt pētījumu, sagatavot prezentāciju. Iegūtos rezultātus students augšupielādē faila veidā (viena vai vairāku failu augšupielāde) vai arī ieraksta uzdevumā teksta veidā (tiešsaistes teksta uzdevums). Iespējams arī pievienot uzdevumus, kas neparedz nekādu iesniegumu no studentu puses (bezsaistes aktivitāte). Pasniedzējs darbu novērtē un sniedz savus komentārus.
Vārdnīca (Glossary) Iespējams izveidot terminu vārdnīcu ar skaidrojumiem.
Viki (Wiki) Viki paredzēts, lai vairāki cilvēki kopīgi strādātu pie tīmekļa lapu veidošanas, papildinot un rediģējot lapas saturu. Piemērots rīks idejas vai risinājuma formulēšanai un noslīpēšanai.

Sīkāk par katras aktivitātes pievienošanu un izmantošanu var lasīt atbilstošajā dokumenta nodaļā.

4.  Uzraksti, teksta un tīmekļa lapas

Satura pievienošana kursam parasti sākas ar statiskas informācijas ievietošanu — jānorāda informāciju par pasniedzēju, kursa plāniem un gaitu, jāgrupē pievienojamie studiju materiāli. Šiem mērķiem var izmantot uzrakstus, teksta un tīmekļa lapas.

Šajā nodaļā tiks apskatīta šo kursa resursu pievienošana un izmantošana kursā.

4.1.  Uzrakstu pievienošana

Uzraksti ir kursa resursi, kas ļauj pievienot tekstu un attēlus kursa sākumlapai. Uzrakstus var izmantot, lai pievienotu virsrakstus kursa resursiem un aktivitātēm vai norādītu īsas instrukcijas kursa sākumlapā.

Lai pievienotu uzrakstu:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. No izvēlnes Pievienot resursu... izvēlas Uzrakstu tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot saiti;
  3. HTML redaktora laukā izveido uzraksta saturu — pievieno nepieciešamo tekstu, attēlu, utt.;
  4. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

Piezīme: var izmantot iespēju paslēpt uzrakstu, ja vēlas nodot kādu informāciju citiem kursa pasniedzējiem, jo studenti paslēptu uzrakstu neredzēs.

Piezīme: ja uzrakstu izmantos, lai sagrupētu kursa resursus vai aktivitātes, tad uzrakstam sekojošajām aktivitātēm var palielināt atkāpi no kreisās malas, izmantojot atkāpes vadības pogas — bultiņas pa labi un pa kreisi.

4.2.  Lapas pievienošana kursam

Lai sagatavoto tekstu ērti varētu lasīt tiešsaistē izmanto resursu - Lapa. Moodle ļauj izmantot HTML redaktoru, kas ļauj izveidot glīti noformētu saturu, kuru varēs apskatīt ikvienā pārlūkprogrammā. HTML redaktors darbojas tāpat kā ierastais teksta redaktors (Microsoft Office Word vai OpenOffice Writer), tikai to lieto pārlūkprogrammas logā. Vienkārši jāraksta tekstu teksta laukā un jālieto pierastie noformēšanas rīki.

Lai kursam pievienotu tīmekļa lapu:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. No izvēlnes Pievienot resursu... izvēlas Lapa tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot lapu;
  3. Jauna resursa pievienošanas logā laukā Nosaukums norāda saturīgu nosaukumu lapai;
  4. Kopsavilkuma laukā norāda īsu aprakstu par šo lapu;
  5. Laukā Pilns teksts ar HTML redaktoru veido lapas saturu;
  6. Lapas apakšā noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

Piezīme: Moodle HTML redaktors nedarbosies Safari, Camino un Opera pārlūkprogrammās. Tā vietā tiks piedāvāts parastais teksta redaktors bez formatēšanas iespējām.

HTML redaktorā pieejami šādi rīki.

8. tabula. HTML redaktora rīki

Ikona Paskaidrojums
Fonta veids
Fonta lielums
Rindkopas stils
Atsaukt pēdējo darbību un atcelt atsaukšanu
Meklēt vai meklēt aizvietot
Atvērt redaktoru pilnekrāna logā
Treknraksts, kursīvs, pasvītrojums, nosvītrojums
Apakšraksts un augšraksts
Kreisais, centrētais vai labais rindkopas izlīdzinājums
Iztīrīt nekārtīgu kodu, izdzēst formatēto
Iekopēt kā parasto tekstu, iekopēt no Word — attīra no Word iekopētu teksta fragmentu
Nomainīt fonta vai fona krāsu
Virziens no kreisās uz labo vai no labās uz kreiso
Numurēts vai aizzīmju sarakts, samazināt vai palielināt atkāpi
Ievietot tīmekļa saiti, noņemt saiti, aizliegt automātisko saistīšanu
Ievietot/Rediģēt attēlu, Moodle Media - augšupielādēt skaņu, video vai sīklietotni
Ievietot vienādojumu, kuru izveido DragMath vienādojumu redaktorā
Ievietot tukšuma simbolu, ievietot speciālo simbolu
Ielikt jaunu tabulu
Rediģēt HTML kodu
Ieslēgt/Izslēgt pareizrakstības pārbaudi

4.3.  Specifiska teksta noformējuma noņemšana

Ja HTML redaktorā tiek iekopēts teksta fragments, tam tiks saglabāts tā sākotnējais noformējums — fonts, teksta izmērs un krāsa, utt. Labā prakse ir kursā izmantot vienotu noformējumu, tāpēc no saglabātā noformējuma nepieciešams atbrīvoties. To dara ar vienkārša teksta redaktora — Windows Notepad palīdzību.

Lai atbrīvotos no specifiskā noformējuma iekopēšanas Moodle HTML redaktorā:

  1. Microsoft Windows operētājsistēmā — atver Notepad — Start, All Programs, Accessories, Notepad vai Start, Run, Notepad, OK;
  2. Atlasa (iezīmē) kopējamo teksta apgabalu. Ar komandu Edit, Copy (Rediģēt, Kopēt) iekopē to starpliktuvē;
  3. Ar komandu Edit, Paste (Rediģēt, Ievietot) iekopē teksta gabalu Notepad logā. Ievēro, ka tekstam tiek noņemts viss specifiskais noformējums;
  4. Ar komandu Edit, Select All (Ctrl+A) atlasa visu teksta fragmentu Notepad logā. Ar komandu Edit, Copy iekopē to starpliktuvē;
  5. Atver Moodle HTML redaktoru. Novieto kursoru vietā, kur vēlas ievietot teksta fragmentu un iekopē to ar komandu no pārlūka izvēlnes Edit, Paste.

5.  Faili, mapes, tīmekļa saites

Bieži liela daļa studiju materiālu kursā ir dažādu veidu faili — dokumenti ar lekciju konspektiem, prezentācijas, raksti un grāmatas PDF formātā, kā arī visdažādākie attēli, audio un video materiāli.

Lai šos materiālus izmantotu kursā, atbilstošos failus nepieciešams augšupielādēt kursa failu glabātuvē un norādīt, kādā veidā tie būs pieejami studentiem.

Šajā nodaļā tiks apskatīts, kā notiek failu izmantoša un vadība Moodle kursā un kā izmantot saites, lai norādītu uz resursiem, kas glabājas citos tīmekļa serveros.

5.1.  Failu pievienošana kursam

Nav nepieciešams visu saturu veidot tieši Moodle vidē. Jebkura veida digitālu saturu var sagatavot uz sava datora, augšupielādēt Moodle kursā un nopublicēt studentiem kā kursa resursu. Šādā veidā kursā var izmantot sagatavotus Word un PDF dokumentus, PowerPoint prezentācijas, audio un video failus vai cita veida saturu.

Failu pievienošanai kursā ir divi soļi:

  1. Failu augšupielāde no lokālā datora uz Moodle serveri;
  2. Faila publicēšana studentiem kā saite uz kursa resursu.

Lai augšupielādētu failu Moodle kursā:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. No izvēlnes Pievienot resursu... izvēlas Fails tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot saiti;
  3. Atveras jauna resursa pievienošanas logs (sk. 11. attēlu). Laukā Nosaukums norāda saturīgu nosaukumu resursam. Šeit var droši izmantot latviešu valodas rakstzīmes un atstarpes;
  4. Apraksta laukā norāda īsu aprakstu par šo failu;
  5. Sadaļā Saturs noklikšķina uz pogas Pievienot (sk. 12. attēlu);
  6. Failu atlasīšanas logā izvēlas Augšupielādēt failu un noklikšķina uz pogas Browse... (sk. 13. attēlu);
  7. Failu augšupielādes logā atrod datora mapi no kuras izvēlas nepieciešamo failu un nospiež pogu Open (sk. 14. attēlu). Lai pabeigtu faila augšupielādi jānoklikšķina uz pogas Augšupielādēt šo failu;
  8. Lapas apakšā noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

Piezīme: ir ļoti būtiski norādīt saturīgu un precīzu nosaukumu saitei uz failu vai jebkuram citam kursa resursam, jo šis nosaukums tiks parādīts kursa sākumlapā, to redzēs jūsu studenti un uz šīs saites klikšķinās, lai resursu atvērtu. Tāpēc nosaukumam ir skaidri jāpasaka, uz kādu saturu šī saite ved.

11. att. Jauna resursa - Fails pievienošanas logs

12. att. Failu augšupielāde no datora

13. att. Failu izvēles un pārvaldības logs

14. att. Failu izvēle no datora failu pārlūka

Ja vēlas, ir iespējams izveidot mapes, pārvaldīt un augšupielādēt vairākus failus. Šo iespēju izmanto gadījumos, kad, piemēram, ir izveidota tīmekļa lapa ar papildus failiem - attēliem, shēmām, video utt.

15. att. Jaunas mapes izveidošana

16. att. Izveidota mape

17. att. Mape ar augšupielādētiem failiem

Ir iespējams vienlaicīgi augšupielādēt vairākus failus, ja tos sākotnēji tilpsaspiež (arhivē) kā zip arhīvu. Tad šo zip arhīvu augšupielādē un tilpatspiež.

Sistēmas administrators nosaka, kāds ir augšupielādei maksimālais atļautais faila izmērs. Ja mēģināsiet augšupielādēt lielāku failu, tiks izvadīts kļūdas paziņojums. Ja tomēr kursā nepieciešams izmantot lielāka izmēra failus, jāsazinās ar sistēmas administratoru.

5.2.  Mapju pievienošana kursam

Mapes publicēšana kursā ir otra iespēja kā studentiem dot pieeju kursa failiem. Šajā gadījumā nebūs vajadzīgs kursā veidot saites uz katru no resursiem, bet būs tikai viens resurss - Mape, zem kuras būs pieejami vairāki faili. Mapes nosaukumam jābūt saturīgam un viegli saprotamam.

Lai izveidotu mapi:

  1. Kursa Rediģēšanas režīmā, no izvēlnes Pievienot resursu... izvēlas Mape tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot saiti;
  2. Jauna resursa Mape pievienošanas logā (sk. 18. attēlu), laukā Nosaukums norāda saturīgu nosaukumu resursam;
  3. Apraksta laukā norāda īsu aprakstu par šo mapi;
  4. Failus augšupielādē līdzīgi, kā tas ir aprakstīts iepriekšējā šīs nodaļas punktā par failu augšupielādi. Sadaļā Saturs noklikšķina uz pogas Pievienot (sk. 12. attēlu). Augšupielādētie faili un apakšmape redzami 19. attēlā;
  5. Failu atlasīšanas logā izvēlas Augšupielādēt failu un noklikšķina uz pogas Browse... (sk. 13. attēlu);
  6. Failu augšupielādes logā atrod datora mapi no kuras izvēlas nepieciešamo failu un nospiež pogu Open (sk. 14. attēlu). Lai pabeigtu faila augšupielādi jānoklikšķina uz pogas Augšupielādēt šo failu;
  7. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

18. att. Jauna resursa - Mape pievienošanas logs

19. att. Augšupielādētie faili un apakšmape ar failiem

Kad studenti klikšķinās uz izveidotās saites kursā (sk. 20. attēlu), tiks parādīts saraksts ar visiem failiem un apakšdirektorijām (sk. 21. attēlu). Uzklikšķinot, studenti varēs atvērt jebkuru failu, kā arī pārvietoties pa apakšdirektoriju struktūru. Savukārt pasniedzējs noklikšķinot uz pogas Rediģēt varēs veikt izmaiņas - pārkārtot mapes struktūru, kā arī pievienot jaunus vai dzēst vecus failus.

20. att. Resurss - Mape ievietots kursā

21. att. Mape ar augšupielādētiem failiem

5.3.  URL - saites uz ārējām tīmekļa vietnēm

Lai pievienotu saiti uz ārēju tīmekļa vietni:

  1. Kursa Rediģēšanas režīmā, no izvēlnes Pievienot resursu... izvēlas URL;
  2. Jauna resursa pievienošanas logā norāda saturīgu nosaukumu saitei un Apraksta laukā norāda īsu aprakstu par šo resursu (sk. 22. attēlu);
  3. Laukā Ārējs URL norāda tīmekļa vietnes URL adresi. Ērtākais veids, kā atrast nepieciešamās vietnes URL adresi ir meklēt ar Google meklētāju internetā. Vietnes adresi nokopē un ielīmē URL adreses laukā;
  4. Ja vēlas atrast video internetā, tad var nospiest pogu Izvēlēties saiti, atvērsies logs, kurā no Youtube videos tiks meklēts video fails (sk. 23. attēlu). Laukā meklēt video ieraksta atslēgas vārdus un no atrastajiem video failiem (sk. 24. attēlu)izvēlas atbilstošo apstiprinot ar pogu Select This file (sk. 25. attēlu);
  5. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

22. att. Jauna resursa - URL pievienošanas logs

23. att. Video failu meklēšanas logs

24. att. Atlasītie video faili

25. att. Izvēlētā video faila apstiprināšana

Tīmekļa lapām var norādīt, vai tās parādīt tajā pašā, vai jaunā pārlūka logā. Parasti ārējas tīmekļa lapas rāda jaunā pārlūka logā, lai kursa dalībnieks nezaudētu piesaisti e-kursam.

Lai parādītu resursu jaunā pārlūka logā:

  1. Atver resursa pievienošanas/atjaunināšanas logu;
  2. Sadaļā Opcijas klikšķina uz pogas Rādīt papildus;
  3. Izvēlnē Rādīt izvēlas Uznirstošā logā (sk. 26. attēlu);
  4. Uzliek nepieciešamos loga parādīšanas iestatījumus (loga platumu un augstumu).

26. att. Resursa parādīšanas opciju iestatīšana

Ja vēlas, lai ārējās lapas saturs tiktu rādīts tajā pašā pārlūka logā (sk. 27. attēlu), bet tiktu saglabāta e-studiju vietnes galviņa un navigācija, pie Opcijām izvēlnē Rādīt izvēlas Iekļaut (sk. 26. attēlu).

27. att. Video fails iekļauts e-studiju vietnē

6.  Izvēles un aptaujas

Studiju procesā var lieti noderēt dažādas aptaujas un balsošanas. Šiem mērķiem var izmantot divas Moodle aktivitātes — izvēles un aptaujas.

Šajā nodaļā tiks apskatīts, kā kursam pievienot izvēles un aptaujas aktivitātes, un kā tās veiksmīgi izmantot studiju procesā.

6.1.  Izvēle

Izvēle ir Moodle aktivitātes modulis, kas darbojas kā balsošanas mašīna. Izvēlē tiek uzdots viens jautājums un norādīti atbilžu varianti. Studentam ir jāizvēlas tieši viens atbilžu variants. Ja nepieciešams, konfigurācijā iespējams norādīt, cik respondenti var izvēlēties katru no atbilžu variantiem, vai atbildes būs anonīmas, vai studenti redzēs balsošanas rezultātus.

Izvēlei var būt visplašākais pielietojums — studenti piesakās uz klātienes konsultāciju vai eksāmenu sesiju, sadalās pa automašīnām braukšanai mācību ekskursijā, nobalso par sev interesantāko kursa tēmu, vai balso par labāk izstrādāto mājasdarbu. Šajā piemērā studentiem jāizvēlas viena tēma no piedāvātajām semināra tēmām (sk. 28. attēlu).

28. att. Izvēles logs

Lai izveidotu izvēli:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. No izvēlnes Pievienot aktivitāti... izvēlas Izvēle tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot saiti;
  3. Jauna objekta pievienošanas logā norāda izvēlei saturīgu nosaukumu;
  4. Laukā Ievada teksts norāda informāciju par šo izvēli — ar kādu mērķi tiek rīkota balsošana, par ko tiek balsots, cik reizes iespējams aptauju aizpildīt, kad un kādā veidā tiks publicēti rezultāti utt.;
  5. Laukos Opcija secīgi ieraksta izvēlei piedāvātos variantus;
  6. Ja nepieciešams, norāda vai Ierobežot atļauto atbilžu skaitu — ja Iespējot, katram atbilžu variantam varēs norādīt, cik respondenti varēs izvēlēties šo atbildi;
  7. Ja nepieciešams, norāda laika periodu, kad varēs veikt balsošanu (Ierobežot atbildēšanu ar šo laika periodu);
  8. Norāda citus iestatījumus — sadaļā (Publicēt rezultātus) iestata vai publicēt atbildes studentiem, ja izvēlas publicēt, tad sadaļā (Rezultātu konfidencialitāte) norāda vai rezultāti būs konfidenciāli - (publicēt anonīmus rezultātus, nerādīt studentu vārdus vai publicēt pilnus rezultātus, rādot vārdus un veikto izvēli). Ja izvēli atļauts veikt tikai vienu reizi, tad sadaļā (Atļaut izvēles atjaunināšanu) norāda - Nē, ja izvēli atļauts manīt vai veikt vairākas reizes, tad jānorāda - Jā;
  9. Norāda vai tiks izmantotas kursa grupas šajā aktivitātē;
  10. Norāda, vai forums būs redzams vai paslēpts no studentiem;
  11. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

29. att. Izvēle un aptauja ievietota kursā

Kad izvēle ir izveidota, studenti var sākt piedalīties balsošanā. Atkarībā no iestatījumiem, viņiem var būt redzamas citu studentu veiktās izvēles ar cilvēku vārdiem, vai skaitliskais sadalījums (sk. 30. attēlu). Pasniedzējs vienmēr varēs redzēt studentu izvēles (sk. 31. attēlu).

30. att. Studentu veiktās izvēles skaitliskais sadalījums

31. att. Studentu veiktās izvēles ar cilvēku vārdiem

Studentu atbildes iespējams:

  • izdzēst — ieklikšķina izvēles rūtiņā un no saraksta Izvēlēties darbību... izvēlas Dzēst,
  • lejupielādēt ODS, Excel vai teksta formātā.

6.2.  Aptauja

Aptauja ir Moodle modulis, kas kursā ļauj veikt anketēšanu ar pasniedzēja veidotiem jautājumiem. Funkcionāli anketas ir līdzīgas testiem, taču anketu jautājumos netiek norādīti pareizo un nepareizo atbilžu varianti. Anketās nevarēs izmantot jautājumus no testa jautājumu bankas.

Piezīme: cits Moodle rīks — Anketa — piedāvā izmantot kursā dažas jau gatavas aptaujas anketas. Tajā nav iespējams veidot savus aptaujas jautājumus.

6.2.1.  Aptaujas pievienošana kursam

Lai izveidotu anketu:

  • ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  • no izvēlnes Pievienot aktivitāti... izvēlas Questionnaire (Aptauja) tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot saiti;
  • jauna objekta pievienošanas logā norāda aptaujai saturīgu nosaukumu;
  • laukā Kopsavilkums norāda detalizētu informāciju studentiem par šīs aptaujas izmantošanu — ar kādu mērķi tā tiek veikta, vai atbildes būs anonīmas, cik reizes iespējams aptauju aizpildīt, kad un kādā veidā tiks publicēti rezultāti, utt. Jo precīzāk tiks aprakstīta anketēšana, jo mazāk pārpratumu un nevajadzīgu diskusiju būs vēlāk;
  • norāda aptaujas specifiskos iestatījumus (sk. 9. tabulu un 32. attēlu);
  • Norāda izvēles — piedāvātos atļauju variantus (Izvēle) un ierobežojumus atļauto atbilžu skaitam (Ierobežojums);
  • norāda, vai tiks izmantotas kursa grupas šajā aktivitātē;
  • norāda, vai forums būs redzams vai paslēpts no studentiem;
  • noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

Aptaujas specifiskie iestatījumi.

9. tabula. Aptaujas specifiskie iestatījumi

Iestatījums Paskaidrojums
Tips Norāda, vai aptauju drīkst pildīt tikai vienreiz, vairākas reizes vai regulāri (reizi dienā, nedēļā vai mēnesī).
Aptaujas dalībnieka veids Anonīma aptauja vai ne-anonīma aptauja (pilns vārds uzvārds).
Studenti var skatīt VISAS atbildes Norāds vai kursa dalībnieki var apskatīt visas (arī citu kursa dalībnieku) atbildes: nekad; pēc aptaujas aizpildīšanas; pēc aptaujas slēgšanas vai vienmēr.
Saglabāt/atsākt atbildes Iespēja saglabāt atbildes un atgriezties pie aptaujas izpildes vēlāk ().
Iesnieguma vērtējums Iespēja vērtēt aptaujas. Ja ir paredzēta aptaujas vērtēšana vērtējuma grāmatā, šeit ir jānorāda maksimālais vērtējums vai vērtējumu skala.
Satura opcijas Iespējams veidot jaunu aptauju, izmantot savu saglabātu veidni (Kopēt esošu) vai izmantot publisku veidni.

32. att. Aptaujas iestatījumi

6.2.2.  Jautājumu pievienošana aptaujai

Nākamais solis ir pievienot aptaujai nepieciešamos jautājumus. Aptaujā iespējams izmantot visus populāros jautājumu tipus.

Iespējami šādi aptaujas jautājumu tipi:

10. tabula. Aptaujas jautājumu tipi

Jautājums Paskaidrojums
--- Lappuses pārtraukums --- Lappušu pārtraukumus var izmantot, lai apjomīgas aptaujas sadalītu vairākos ekrānos.
Izvēles rūtiņas Tas ir daudzizvēļu jautājums ar iespējamām vairākām atbildēm. Respondenti var atzīmēt vairākas atbildes.
Datums Respondentam ir jāievada datums.
Nolaižamā izvēlne Atbildes uz jautājumu tiek parādītas nolaižamā izvēlnē.
Esejas tipa lauks Respondentam ir iespēja atbildēt uz jautājumu brīvi esejas veidā. Atbildē var tikt izmantoti rindu pārtraukumi un atbildes apjoms nav ierobežots.
Uzraksts Tas nav jautājums bet uzraksts, ko var izmantot, piemēram, kā paskaidrojumu pirms jautājumu grupas.
Skaitlisks No respondenta tiek sagaidīta skaitliska atbilde.
Radio pogas Daudzizvēļu jautājums, kuram ir iespējams izvēlēties tikai vienu atbildi.
Novērtēt (Skala 1..5) Reitings — sniedz iespēju respondentam novērtēt apgalvojumus N ballu skalā (no 1..N). N ir iespējams izvēlēties jautājuma pievienošanas brīdī.
Teksta lauks Respondentam ir iespēja ievadīt īsu ierobežota garuma atbildi.
Jā/Nē Jā vai nē.

Lai pievienotu aptaujai jautājumu:

  1. Kursa sākumlapā klikšķina uz aptaujas nosaukuma. Atveras aptaujas logs Skatīt (View);
  2. Klikšķina uz sadaļas Jautājumi (Questions);
  3. No izvēlnes Jautājumi norāda nepieciešamo jautājuma tipu un klikšķina uz Pievienot izvēlētā tipa jautājumu (Add selected question type);
  4. Norāda jautājuma nosaukumu un pārējo nepieciešamo informāciju un klikšķina uz Saglabāt izmaiņas;
  5. Izveidoto aptauju var apskatīt noklikšķinot uz sadaļas Priekšskatījums (Preview), bet aizpidīt un iesniegt aptauju (Submit questionnaire) var sadaļā Skatīt (View) (sk. 34. attēlu).

33. att. Aptaujas jautājumu pievienošana

34. att. Aptaujas apskates un aizpildīšanas skats

6.2.3.  Aptauju pārvaldība

Pēc aptaujas izveidošanas, tai var norādīt papildu iestatījumus — klikšķina uz sadaļas Papildu iestatījumi. Šeit iespējams:

  • izmainīt anketas tipu — privāta, publiska vai veidne atkārtotai izmantošanai;
  • norādīt papildus instrukcijas par anketas aizpildīšanu (Apakšvirsraksts);
  • norādīt anketas iesniegšanas iestatījumus — speciāla tīmekļa lapa vai paziņojums, ko parādīt pēc anketas iesniegšanas (Apstiprinājuma URL), norādīt e-pasta adresi uz kuru nosūtīt katru iesniegto anketu (E-pasts).

Kad studenti aptauju ir aizpildījuši, parādās jauna sadaļa - Visas atbildes (All responses). Šeit ir iespēja apskatīt aptaujas rezultātus un lejupielādēt tos teksta formātā, lai pēc tam atvērtu kādā citā datu apstrādes programmā.

35. att. Aptaujas rezultātu apskate

7.  Forumi un tērzēšana

Komunikācija starp kursa pasniedzēju un studentiem ļauj padarīt kursu dzīvu un sekmīgu. Komunikāciju var veidot ar divu kursa aktivitāšu palīdzību — forumiem un tērzēšanu. Papildus tam var izmantot kursa iekšējo vai ārējo e-pastu, Skype vai jebkuru citu kursa dalībniekiem pieejamu risinājumu.

Šajā nodaļā tiks apskatīts, kā kursā pievienot tērzēšanas un forumu aktivitātes un kā tās veiksmīgi izmantot studiju procesā.

7.1.  Forumi

Forumi jeb diskusiju grupas ir ļoti būtisks Moodle kursa komunikācijas rīks. Tas darbojas kā jaunumu dēlis, kur var izlasīt citu sūtītās ziņas un publicēt savas atbildes uz citu sūtījumiem.

Forumi ļauj visiem kursa dalībniekiem piedalīties asinhronā diskusijā. Asinhroni nozīmē — “ne vienā laikā”, tas ir, nav nepieciešams visiem diskusijas dalībniekiem vienlaicīgi pieslēgties diskusijas vietnei. Ar to forumi atšķiras no sinhronas komunikācijas, kas būtu čats, telefona saruna vai dialogs dzīvē.

Asinhronai komunikācijai ir būtiskas priekšrocības. Studenti var rūpīgi pārdomāt savas atbildes. Viņi var sagatavot melnrakstus, noslīpēt tos līdz pilnībai un tikai tad publicēt, neuztraucoties par laika steidzinošo faktoru. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad studijas nenotiek studenta dzimtajā valodā, viņam ir komunikācijas problēmas vai students vienkārši kautrējas.

Moodle forumi nodrošina abonēšanas iespēju. Visas foruma jaunās ziņas tiek automātiski pārsūtītas uz kursa dalībnieku e-pastiem, ja viņi ir foruma dalībnieki. Tāpēc forums ir ērts rīks, lai izsūtītu e-pastus visiem konkrētā kursa dalībniekiem.

36. att. Diskusiju pavediens forumā

7.1.1.  Foruma izveidošana

Forumu izveidot ir viegli, galvenais izvēlēties piemērotākos iestatījumus. Lai izveidotu forumu:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. No izvēlnes Pievienot aktivitāti... izvēlas Forums tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot saiti;
  3. Jauna objekta pievienošanas logā norāda forumam saturīgu nosaukumu (37. att.);
  4. Laukā Foruma Tips norāda foruma tipu (sk. 11. tabulu);
  5. Laukā Foruma ievads norāda detalizētu informāciju studentiem par šī foruma izmantošanu — kas tajā tiks publicēts, kādas darbības tiks sagaidītas no studentiem, vai un kā tiks vērtētas iesūtītās ziņas utt. Jo precīzāk tiks aprakstīts uzdevums, jo mazāk pārpratumu un nevajadzīgu diskusiju būs vēlāk;
  6. Norāda foruma Vispārējos iestatījumus:
    • Abonēšanas režīms, kurā norāda vai tiks saņemtas foruma jaunās ziņas. Abonēšana var būt neobligāta, uzspiesta, automātiska vai atspējota. Ja vēlas likt, lai visi kļūst par abonentiem — tad izvēlas uzspiestu abonēšanu. Rezultātā, ikviens kursa dalībnieks uz e-pastu saņems foruma jaunās ziņas. Automātiskas abonēšanas gadījumā, ikviens forumu sākotnēji ir abonējis, bet jebkurā laikā lietotājs var izvēlēties attiekties;
    • Lasīšanas sekošana šajā forumā — lasīšanas sekošana izceļ sarakstē neizlasītās ziņas;
    • Maksimālais pielikuma lielums — norāda maksimālo izmēru sūtījumiem pievienotajiem failiem. Ieteicamais pielikuma lielums - ne lielāks par 2MB;
    • Maksimālais pielikumu skaits — norāda maksimālo forumam pievienojamo failu skaitu.
  7. Norāda vērtēšanas iestatījumus:
    • Vidējošanas tips — nosaka kā visi sūtījumiem dotie vērtējumi tiek kombinēti, lai veidotu gala vērtējumu. Pēc noklusējuma uzstādīts Nav reitingu (No ratings), kas nozīmē, ka vērtējumi sūtījumiem netiek doti un neparādīsies vērtējumu grāmatā;
    • Ja izvēlas vērtēt forumu, tad var izvēlēties parādīt vidējo (Average of ratings) vērtējumu no reitingiem, vērtējumu skaitu (Count of ratings), lielāko (Maximum rating) vai mazāko (Minimum rating) reitinga vērtējumu un reitingu summu (Sum of ratings)  — tālāk norāda vērtēšanas skalu;
    • Ierobežot novērtējumus ar ziņām, kuru datums atbilst šim diapazonam — iespējams atļaut sūtījumus tikai noteiktā laika diapazonā, lai liktu studentiem fokusēties uz jaunākajiem sūtījumiem.
  8. Ja nepieciešams, norāda Ziņu publicēšanas bloķēšanas slieksni. Studentiem var neļaut sūtīt vairāk kā atļauto sūtījumu skaitu dotajā laika intervālā;
  9. Norāda vai tiks izmantotas kursa grupas šajā aktivitātē;
  10. Norāda, vai forums būs redzams vai paslēpts no studentiem;
  11. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

Moodle pieejamie forumu tipi ir paskaidroti 11. tabulā.

11. tabula. Forumu tipi

Foruma tips Paskaidrojums
Jautājumu un atbilžu forums Šajā forumā katram studentam jāpublicē savas atbildes pirms viņš varēs redzēt citu studentu atbildes. Pēc sākotnējās atbildēšanas, students redzēs un varēs atbildēt uz citu studentu sūtījumiem.
Katra persona publicē vienu diskusiju Katrs kursa dalībnieks šajā forumā var uzsākt tikai vienu diskusiju pavedienu. Tas var būt noderīgi, kad katram dalībniekam jāpublicē savs uzdevums vai jautājums. Katrai diskusijai var būt neskaitāmas atbildes.
Standarta forums attēlots blogu stilā Atklāts forums, kurā ikviens var sākt jaunu diskusiju jebkurā laikā. Diskusiju tēmas tiek parādītas uz vienas lapas, kurā var klikšķināt uz saites "apspriest šo tēmu".
Standarta forums vispārējai lietošanai Var veidot vienu vai vairākas diskusijas. Ikviens ar noteiktām atļaujām var uzsākt jaunu diskusiju un publicēt atbildes.
Viena vienkārša diskusija Pasniedzējs var izveidot tikai vienu diskusiju forumā. Tas palīdz nenovirzīties no galvenās diskusiju tēmas.

37. att. Jauna foruma pievienošana

7.1.2.  Forumu izmantošana

Uzklikšķinot foruma nosaukumam kursa sākumlapā tiek atvērta foruma galvenā lapa. Šeit labā augšējā stūrī ir saites, kas informē par foruma abonēšanas statusu un ļauj to mainīt, ja iespējams.

Loga centrā ir redzams apraksts par forumu. Zem tā ir poga Pievienot jaunu diskusijas tēmu.

38. att. Foruma galvenā lapa

Lai sāktu jaunu diskusiju:

  1. Foruma galvenajā logā klikšķina uz pogas Pievienot jaunu diskusiju tēmu;
  2. Jaunas diskusijas tēmas logā norāda diskusijas tēmu;
  3. Laukā Ziņojums raksta ziņojuma tekstu;
  4. Ja forumā ir atļauta abonēšana, laukā Abonements var izvēlēties abonēt šo forumu;
  5. Laukā Pielikums var norādīt pievienot ziņojumam failu. Jāievēro, lai faila izmērs nepārsniegtu forumā atļauto maksimālo izmēru;
  6. Klikšķina uz pogas Publicēt forumā.

Tiks parādīts paziņojums, ka ziņojums ir publicēts forumā un sūtītājam 1 stundas laikā ir iespējams rediģēt savu ziņojumu. Pēc šīs 1 stundas ziņu labot vairs nebūs iespējams un tā tiks nosūtīta arī foruma abonētājiem uz e-pastu.

Studentiem ir atļauts skatīt un meklēt visos kursa forumos, kas atvieglo vajadzīgās informācijas atrašanu. Meklēšana forumos notiek pa visiem forumiem vienlaicīgi.

Meklētu forumos var:

  1. Foruma meklēšanas laukā. Lauks atrodas Moodle navigācijas ceļa laukā. Tas neparādās foruma pamatlapā — ir nepieciešams atvērt apskatei kādu foruma diskusiju;
  2. Blokā Meklēt forumos. Bloku kursa pasniedzējs var pievienot kursa sākumlapai. Šajā blokā ir pieejama arī izvērstā meklēšana, lai precizētu kur un ko meklēt.

7.2.  Tērzēšana

Moodle tērzēšanas (čata) modulis ir vienkāršs sinhronās komunikācijas rīks, kas ļauj kursa pasniedzējam un studentiem komunicēt reālā laikā. Atšķirībā no forumiem, čatā visiem dalībniekiem ir vienlaicīgi jāpieslēdzas Moodle kursam un jāieiet tērzēšanas istabā. No tehniskās puses, tērzēšana darbojas līdzīgi kā teksta čatošana Skype vai citās programmās. Tērzēšanas rīks kursa dalībniekiem sniedz reālā laika sinhronās saziņas iespējas, izmantojot tīmekli.

7.2.1.  Tērzēšanas pievienošana kursam

Aktivitāti Tērzēšana pievieno no aktivitāšu saraksta rediģēšanas režīmā. Lai izmantotu tērzēšanu kursā, ir jāizveido tērzēšanas telpa un jānorāda tērzēšanas sesijas laiks. Pēc vajadzības var izveidot vienu sesiju visam kursam, vai norādīt vairākas sesijas, kas regulāri atkārtosies.

39. att. Jaunas tērzēšanas telpas pievienošana

Lai izveidotu tērzēšanas sesiju:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. No izvēlnes Pievienot aktivitāti... izvēlas Tērzēšana tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot saiti;
  3. Jauna objekta pievienošanas logā norāda aktivitātei saturīgu nosaukumu;
  4. Laukā Ievada teksts norāda detalizētu informāciju studentiem par šīs tērzēšanas sesijas izmantošanu — kādiem mērķiem tā tiks izmantota, vai studentiem tā jāapmeklē obligāti utt.;
  5. Laukā Nākamās tērzēšanas laiks norāda pirmās tērzēšanas sesijas datumu un laiku;
  6. Norāda citus tērzēšanas Vispārējos iestatījumus:
    • Atkārtot sesijas — norāda, vai sesijas tiks atkārtotas. Izvēloties Nepublicēt nekādus tērzēšanas laikus izveidos tērzēšanas istabu, kurā nav noteiktu tērzēšanas sesiju;
    • Saglabāt iepriekšējās sesijas — kad tērzēšanas sesija būs beigusies, norādīto laiku būs pieejams viss sesijas pieraksts;
    • Ikviens var skatīt iepriekšējās sesijas — norāda vai sesijas pieraksts būs pieejams ikvienam vai tikai pasniedzējam.
  7. Norāda, vai tiks izmantotas kursa grupas šajā aktivitātē;
  8. Norāda, vai forums būs redzams vai paslēpts no studentiem;
  9. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

7.2.2.  Tērzēšanas izmantošana

Pat ja ir norādīti noteikti tērzēšanas sesijas laiki, tērzēšana ir vienmēr pieejama studentiem. Moodle neierobežo piekļuvi tērzēšana balstoties uz norādītajiem sesijas laikiem. Tā vietā Moodle kalendārā tiek pievienoti ieraksti, kas atgādina par plānotajiem sesiju laikiem.

40. att. Tērzēšanas sesija

Moodle ir divi tērzēšanas istabu veidi:

  1. Parastais — derēs vairumā gadījumu. Lai sūtītu ziņu, to ieraksta teksta laukā loga apakšā un nospiež tausiņu Enter;
  2. Variants bez pārlūku rāmjiem un JavaScript. Izmanto, ja parastais variants nedarbojas tehnisku iemeslu dēļ. Lai sūtītu ziņu, to ieraksta teksta laukā un klikšķina uz pogas Iesniegt. Lai atjauninātu ziņu sarakstu, klikšķina uz pogas Atjaunināt.

8.  Uzdevumi

Moodle Uzdevumu modulis ir paredzēts, lai saņemtu no studentiem nodevumus, kuri tiks vērtēti. Uzdevumu izpildes nodevumi var būt jebkurš digitāls saturs — attēli, Word dokumenti, Excel rēķintabulas, tīmekļa lapas, kā arī nelieli audio vai video klipi. Studenti var arī iesniegt atbildes rakstiski, atbildot tieši uzdevuma atbildes teksta laukā. Papildus tam, uzdevumus var izmantot, lai Moodle sistēmā reģistrētu vērtējumus par darbiem, kas veikti lekcijās, semināros vai laboratorijas darbos — tātad ārpus Moodle vides.

Uzdevumu modulis ir ērts un efektīvs rīks, lai saņemtu no studentiem personīgākas un detalizētākas atbildes, nekā to var panākt ar testiem.

8.1.  Uzdevumu veidi

Moodle ir pieejami četri uzdevumu veidi, kas paskaidroti 12. tabulā.

12. tabula. Uzdevumu veidi

Uzdevuma veids Paskaidrojums
Failu augšupielāde Studenti var augšupielādēt vienu vai vairākus failus, kā arī pievienot rakstiskus komentārus par iesniegtajiem failiem vai izpildīto uzdevumu. Pasniedzējs arī var augšupielādēt vienu vai vairākus failus katram studentam, vai nu uzdevuma formulēšanai vai kā atbildi uz studenta nodevumiem.
Tiešsaistes teksts Studenti nodevumu iesniedz ierakstot teksta atbildi uzdevuma nodevuma laukā. Pasniedzējs var izlikt vērtējumu, pievienot komentāru, un, ja nepieciešams, pievienot komentārus un labojumus pašā studenta nodevuma tekstā.
Augšupielādēt vienu failu Katrs students var augšupielādēt vienu failu, tai skaitā arī ZIP formātā.
Bezsaistes aktivitāte Noderīgi, ja aktivitātes tiek veiktas ārpus Moodle vides, piemēram, rakstisks mazais kontroldarbs, izpildīts laboratorijas darbs vai atbilde pie tāfeles. Students varēs redzēt vērtējumu un pasniedzēja komentāru, bet nekādus failus augšupielādēt nevarēs.

8.2.  Uzdevumu veidošana

Salīdzinot ar citām aktivitātēm, uzdevumus var izveidot ļoti ātri.

Lai izveidotu uzdevumu:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. No izvēlnes Pievienot aktivitāti... izvēlas vajadzīgo uzdevuma veidu tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot saiti;
  3. Jauna objekta pievienošanas logā norāda saturīgu nosaukumu uzdevumam;
  4. Laukā Apraksts rūpīgi norāda detalizētu informāciju studentiem par šo uzdevumu — kas ir jāpaveic, kas tieši un kādā formātā ir jānodod, pēc kādiem principiem paveiktais tiks vērtēts, utt. Jo precīzāk tiks aprakstīts uzdevums, jo mazāk pārpratumu un diskusiju būs vēlāk;
  5. Laukā Vērtējums norāda vērtēšanas skalu;
  6. Ja nepieciešams norāda uzdevuma iesniegšanai atļauto laika periodu vai ieklikšķina laukos Aizliegt;
  7. Norāda, vai aizliegt novēlotu nodevumu iesniegšanu;
  8. Norāda uzdevuma veidam specifiskus iestatījumus (sk. 13. tabulu);
  9. Norāda vai tiks izmantotas kursa grupas šajā aktivitātē;
  10. Norāda, vai uzdevums būs redzams vai paslēpts no studentiem;
  11. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

Izveidotais uzdevums parādīsies kā saite kursa sākumlapā. Tāpat tas tiks automātiski pievienots kursa kalendāram, vērtējumu grāmatai un parādīsies blokā Tuvākie notikumi.

41. att. Uzdevuma pievienošana

13. tabula. Uzdevumu specifiskie iestatījumi

Uzdevums Specifiskie iestatījumi
Failu augšupielāde
  • Maksimālais augšupielādējamā faila izmērs (iespējamo maksimālo izmēru nosaka sistēmas administrators servera līmenī. Pasniedzējs var noteikt papildu ierobežojumu kursa līmenī Kursa iestatījumos).
  • Vai studenti varēs izdzēst augšupielādētos failus pirms nodevums ticis novērtēts.
  • Maksimālais failu skaits, ko students drīkst augšupielādēt. Tā kā studenti šo skaitu neredz, to ir lietderīgi norādīt uzdevuma aprakstā.
  • Vai studenti var pievienot komentārus teksta laukā. Tas var būt noderīgi, lai students komentētu izvēlētos risinājuma ceļus, darba progresu, utt.
  • Vai uzdevuma formulējums tiks paslēpts līdz brīdim, kamēr uzdevums ir pieejams studentiem.
  • Vai pasniedzējs saņems e-pasta ziņojumu, kad studenti iesniedz vai izmaina savus nodevumus.
Tiešsaistes teksts
  • Vai studenti var atkārtoti iesniegt nodevumu pēc tam, kad pasniedzējs to jau ir novērtējis (lai saņemtu labāku vērtējumu).
  • Vai pasniedzējas saņems e-pasta ziņojumu, kad studenti iesniedz vai izmaina savus nodevumus.
  • Vai studenta iesniegtais tiks iekopēts pasniedzēja atsauksmju laukā, lai varētu pievienot komentārus tieši studenta nodevuma tekstā vai labot to.
Augšupielādēt vienu failu
  • Vai studenti var atkārtot iesniegt nodevumu pēc tam, kad pasniedzējs to jau ir novērtējis (lai saņemtu labāku vērtējumu).
  • Vai pasniedzējas saņems e-pasta ziņojumu, kad studenti iesniedz vai izmaina savus nodevumus.
  • Maksimālais augšupielādējamā faila izmērs (iespējamo maksimālo izmēru nosaka sistēmas administrators servera līmenī. Pasniedzējs var noteikt papildu ierobežojumu kursa līmenī Kursa iestatījumos).

8.3.  Uzdevumu pārvaldība

Lai apskatīt studentu iesniegtos nodevumus, klikšķina uz uzdevuma nosaukuma kursa sākumlapā. Tiks parādīts logs ar uzdevuma nosaukumu un aprakstu. Loga labā augšējā stūrī būs saite, kas informē, cik nodevumu ir šim uzdevumam, piemēram, Šim uzdevumam ir 3 iesniegumi. Klikšķina uz šīs saites.

Tiks parādīta uzdevuma nodevumu lapa. Šeit informācija ir izkārtota tabulā ar šādām kolonnām: Vārds/Uzvārds, Vērtējums, Komentārs, Pēdējo reizi modificēts (Students), Pēdējo reizi modificēts (Pasniedzējs), Statuss. Sarakstu var sakārtot klikšķinot uz kolonnas nosaukuma. Uzklikšķinot atkārtoti, saraksts tiek sakārtots pretējā secībā. Tabulas kolonnu iespējams paslēpt uzklikšķinot uz ikonas blakus kolonnas nosaukumam.

Pēc noklusējuma sarakstā tiek rādīti 10 ieraksti, taču to var izmainīt lapas apakšā.

Lai vērtētu nodevumus, klikšķina uz saites Vērtēt pretī studenta vārdam.

Uzdevumiem ar failu augšupielādi, katram nodevumam būs saites uz studentu iesniegtajiem failiem. Ja iesniegtie faili nav tīmekļa lapas, tos būs jāatver ar tiem atbilstošu aplikāciju, piemēram Word vai Acrobat Reader.

Tiešsaistes teksta uzdevumam nodevuma teksts tiks parādīts teksta laukā un virs tā būs redzams vārdu skaits tekstā. Ja būs atļauta komentēšana tekstā, iesniegtais teksts tiks automātiski iekopēts pasniedzēja atsauksmju laukā.

Kad studenta nodevums ir pārskatīts, no izvēlnes Vērtējums norāda darba vērtējumu un saglabā izmaiņas ar pogām Saglabāt izmaiņas vai Saglabāt un rādīt nākamo.

42. att. Uzdevuma iesniegšana

43. att. Faila augšupielāde

44. att. Uzdevumu nodevumu vērtēšana

Piezīme: lai ātri vērtētu daudz nodevumus vienā lapā, ieslēdz iespēju Atļaut ātro vērtēšanu nodevumu saraksta lapas apakšā. Tālāk norāda vērtējumus un komentārus, un nospiež pogu Saglabāt visas manas atsauksmes, kad vērtēšana pabeigta.

9.  Vārdnīcas un datubāzes

Darbā ar strukturētu studiju materiālu var noderēt Moodle aktivitātes vārdnīca un datubāze. Tās ļauj ne tikai pasniedzējam pašam ievietot nepieciešamo materiālu, bet likt to darīt arī studentiem.

Šajā nodaļā tiek apskatīts, kā kursam pievienot vārdnīcas un datubāzes aktivitātes un kā tās veiksmīgi izmantot studiju procesā.

9.1.  Vārdnīcas

Jauna priekšmeta apgūšana bieži vien sākas ar būtiskāko terminu un jēdzienu apgūšanu. Moodle vidē šo uzdevumu palīdzēs veikt Vārdnīcas modulis. Turklāt vārdnīca nav vienkārši pasniedzēja veidots terminu saraksts ar skaidrojumiem. Tā ļauj ierakstus kārtot pa kategorijām, pievienot tiem failus, iespējams komentēt ierakstus un izlikt tiem vērtējumus.

9.1.1.  Vārdnīcu pievienošana

Katram Moodle kursam var pievienot vienu vai vairākas vārdnīcas.

Lai izveidotu kursā vārdnīcu:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. No izvēlnes Pievienot aktivitāti... izvēlas Vārdnīca tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot resursu;
  3. Jauna objekta pievienošanas logā norāda vārdnīcai saturīgu nosaukumu;
  4. Laukā Apraksts norāda detalizētu informāciju studentiem par šo vārdnīcu — kādiem mērķiem tā tiks izmantota, kas veidos tajā ierakstus, kādas aktivitātes studentiem būs jāveic šajā vārdnīcā;
  5. Norāda vārdnīcas vispārējos iestatījumus (sk. 14. tabulu);
  6. Sadaļā Vērtējums norāda, vai tiks atļauta šķirkļu vērtēšana. Iespējams norādīt, ka vērtēšanu veic tikai pasniedzēji, vai arī to var darīt jebkurš lietotājs;
  7. Norāda vai tiks izmantotas kursa grupas šajā aktivitātē;
  8. Norāda, vai resurss būs redzams vai paslēpts no studentiem;
  9. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

14. tabula. Vārdnīcas iestatījumi

Iestatījums Paskaidrojums
Lapā parādīto šķirkļu skaits Jēdzienu un skaidrojumu skaits lapā, kad studenti skatās vārdnīcu.
Vārdnīcas tips Ierakstus no kursa palīgvārdnīcām iespējams eksportēt uz pamatvārdnīcu. Kursā var būt tikai viena pamatvārdnīca.
Atļaut veidot šķirkļu dublikātus Ja ieslēgts, vienam jēdziena varēs izveidot vairākas definīcijas.
Atļaut komentārus par šķirkļiem Ja ieslēgts, studenti un pasniedzēji varēs pievienot šķirkļiem komentārus. Komentāri būs pieejami klikšķinot uz saites zem jēdziena definīcijas.
Atļaut drukas skatu Ja ieslēgts, studentiem ir pieejama saite uz drukas skatu, kas ļauj viegli izdrukāt visu vārdnīcu. Saite noformēta kā drukas ikona, kas atrodas vārdnīcas loga labajā augšējā stūrī. Pasniedzējiem drukas skats pieejams vienmēr.
Automātiski saistīt vārdnīcas šķirkļus Moodle var automātiski saistīt kursa tekstā lietotus vārdus ar to skaidrojumiem vārdnīcā. Saistītie vārdi būs vizuāli izcelti.
Apstiprināt pēc noklusējuma Ja studentiem atļauts pievienot vārdnīcai šķirkļus, iespējams izvēlēties, vai jaunie ieraksti tiek automātiski apstiprināti un pievienoti vārdnīcai, vai arī pasniedzējam tie ir jāapstiprina, pirms tos redzēs citi studenti.
Rādīšanas formāts Norāda kādā formātā vārdnīca tiks rādīta.
Rādīt saiti Īpašās Kad lietotāji skatās vārdnīcu, viņi var no saraksta izvēlēties jēdziena pirmo burtu. Saite Īpašās parādīs speciālos simbolus @, #, & u.c.
Rādīt alfabētu Ja ieslēgts, tiek rādīts alfabēts, lai varētu izvēlēties, kurus šķirkļus skatīt.
Rādīt saiti VISAS Ja ieslēgts, lietotāji varēs apskatīt visus šķirkļus vienā lapā.
Rediģēt vienmēr Ja ieslēgts, studenti var vienmēr rediģēt savus šķirkļus. Ja izslēgts, šķirkļus varēs rediģēt 30 minūšu laikā pēc to pievienošanas

9.1.2.  Vārdnīcu izmantošana

Kad vārdnīca ir izveidota, būtu ieteicams tai pievienot dažus šķirkļus, lai studentiem būtu paraugs, kam sekot (sk. 45. att.).

45. att. Vārdnīcas galvenā lapa ar atvērtu šķirkli

Vārdnīcas galvenās lapas augšā tiek parādīts vārdnīcas apraksts. Tieši zem tā atrodas meklēšanas lauks. Ja ieslēdz Meklēt visā tekstā, tad meklējamais vārds tiks meklēts neatkarīgi no tā atrašanās vietas tekstā.

Zem meklēšanas lauka atrodas poga Pievienot jaunu šķirkli. Tālāk var izvēlēties starp 4 vārdnīcas pārlūkošanas skatiem:

  • Pārlūkot pēc alfabēta — šķirkļus skatās izvēloties jēdziena pirmo burtu;
  • Pārlūkot pēc kategorijas — iespējams šķirkļus sagrupēt un skatīties pēc kategorijām;
  • Pārlūkot pēc datuma — šķirkļi tiek skatītie pēc to pēdējā rediģēšanas datuma;
  • Pārlūkot pēc autora — ja studentiem atļauts pievienot ierakstus, tad tas ļauj viegli atsekot, kas ko ir paveicis.

Lai pievienotu jaunu vārdnīcas šķirkli:

  1. Vārdnīcas galvenajā lapā klikšķina uz pogas Pievienot jaunu šķirkli;
  2. Lauka Jēdziens norāda definējamo vārdu;
  3. Laukā Definīcija norāda jēdziena definīciju;
  4. Ja skatā Pārlūkot pēc kategorijas ir definētas šķirkļu kategorijas, tad iespējams tās iespējams piešķirt jēdzienam;
  5. Laukā Atslēgvārdi norāda jēdziena sinonīmus vai atslēgvārdus. Atslēgvārdi jānorāda pa vienam katrā rindiņā, neatdalot ar komatiem;
  6. Sadaļā Automātiskā piesaistīšana var norādīt vai šķirklis tiks automātiski piesaistīts kursa tekstā lietotam jēdzienam (vai atslēgvārdiem). Var norādīt, vai piesaistīšanā ir būtiski lielie/mazie burti un pilna vārds lietojums;
  7. Klikšķina uz pogas Saglabāt izmaiņas, lai saglabātu šķirkli vārdnīcā.

9.1.3.  Automātiskā saistīšana

Vārdnīcas šķirkļu automātiskā saistīšana darbojas šādi:

Vārdnīcā tiek izveidots jauns šķirklis, piemēram, Moodle. Ja kaut kur kursa tekstā — forumā, uzdevumā, tīmekļa vai teksta lapā, resursa apraksta laukā — kāds ieraksta šo jēdzienu, tas automātiski sāk darboties kā saite. Uzklikšķinot saitei, tiek atvērts jauns izlecošais logs, kurā parāda atbilstošo šķirkli.

Jāievēro, ka automātiskā saistīšana darbojas, ja:

  • Tā ir atļauta visas sistēmas līmenī — to kontrolē administrators;
  • Automātiskā saistīšana ir atļauta vārdnīcas iestatījumos — parametrs Automātiski saistīt vārdnīcas šķirkļus;
  • Automātiskā saistīšana ir atļauta konkrētajam šķirklim vai šķirkļu kategorijai.

9.2.  Datubāzes

Datubāzes modulis ir rīks, kas ļauj kursa dalībniekiem kopīgi veidot un izmantot strukturētu informāciju, kas glabājas kā datubāzes tabulas. Dzīvē to var izmantot, lai veidotu vārdnīcas, katalogus, reģistrācijas, dokumentu iesniegšanas sistēmas, vai jebko citu, kur studentiem informācijas iesniegšanai ir jāaizpilda noteikta forma.

Datubāzes aktivitātes modulis ir efektīvs rīks, kas ļauj pasniedzējam un studentam veidot, skatīt un papildināt dažādu materiālu krātuves. Tajās var ievietot gan teksta materiālus, gan attēlus, gan saites uz tīmekļa mājas lapām, multimediju materiāliem un citiem Moodle resursiem. Datubāzes modulis nodrošina iespēju jebkuram tā lietotājam (gan pasniedzējam, gan studentam) katram ierakstam pievienot komentārus, tādējādi veidojot virtuālas diskusijas. Datubāzes ierakstus studentiem ir iespējams novērtēt, veidojot ievietoto materiālu reitingu tabulu. Savukārt, pasniedzējs var novērtēt studentu pievienotos materiālus ar atzīmi, kas automātiski ierakstās arī Moodle vērtējumu žurnālā. Daži Moodle datubāzes izmantošanas piemēri:

  • studentu grupas veidota konkrētam studiju tematam veltīta publikāciju vai tīmekļa mājas lapu krātuve;
  • studentu veidoto fotoattēlu vai eseju kolekcija, par kuru citi studenti var sniegt savas atsauksmes un komentārus;
  • diskusiju vietne par kāda projekta idejām vai kāda pasākuma logo;
  • studentu veidoto failu krātuve;
  • projekta dienasgrāmata, kur katrs students ieraksta informāciju par katru dienu paveikto.

Datubāze tiek veidota no laukiem un veidnēm. Lauki nosaka kāda veida informācija tiks glabāta datubāzē — teksts, datumi, faili, URL adreses, utt. Veidnes ļauj kontrolēt datu vizuālo attēlojumu, kad pārlūko, apskata vai rediģē datubāzes ierakstus.

Datubāzes aktivitātei ir 3 vienkāršāko veidņu tipi:

  • Saraksta veidne — ļauj kontrolēt izmantotos laukus un to izkārtojumu, kad datubāzes ieraksti tiek skatīti saraksta veidā. Parasti par katru ierakstu tiks parādīta noteikta pamatinformācija, bet detalizēta informācija būs pieejama uzklikšķinot uz ieraksta un atverot to apskatei atsevišķā skatā;
  • Atsevišķa veidne — izmanto, lai parādītu detalizētu informāciju par vienu atsevišķu ievadni. Šeit jābūt redzamai visai ievadītajai informācijai;
  • Pievienot ierakstu — definē saskarnes formu, ko izmanto pievienojot vai rediģējot datubāzes ierakstu.

Pirms sākt datubāzes veidošanu, ieteicams rūpīgi pārdomāt, kādus laukus un kādā secībā datubāzē plānots izmantot. Tā var izvairīties no nepieciešamības vēlāk pievienot jaunus laukus.

46. att. Datubāzes galvenā lapa, cilnis Skatīt sarakstu

9.2.1.  Datubāzes pievienošana

Datubāzes veidošanā var izdalīt 3 posmus:

  1. Datubāzes aktivitāti pievieno kursam un norāda nepieciešamos iestatījumus;
  2. Definē datubāzes laukus un veidnes;
  3. Ievada informāciju datubāzē — pievieno datubāzes ierakstus.

Lai kursam pievienotu datubāzes aktivitāti:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. No izvēlnes Pievienot aktivitāti... izvēlas Datubāze tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot resursu;
  3. Jauna objekta pievienošanas logā norāda datubāzei saturīgu nosaukumu;
  4. Laukā Apraksts norāda detalizētu informāciju studentiem par šo resursu — kādiem mērķiem tā tiks izmantota, kas veidos tajā ierakstus, kādas aktivitātes studentiem būs jāveic šajā datubāzē;
  5. Norāda datubāzes vispārējos iestatījumus (sk. 15. tabulu);
  6. Norāda, vai tiks izmantotas kursa grupas šajā aktivitātē;
  7. Norāda, vai resurss būs redzams vai paslēpts no studentiem;
  8. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

15. tabula. Datubāzes iestatījumi

Iestatījums Paskaidrojums
Pieejams no/līdz Laika periods, kad datubāze ir studentiem redzama un pieejama rediģēšanai.
Skatāms no/līdz Laika periods, kad datubāze ir studentiem redzama, bet rediģēšana nav atļauta.
Nepieciešamās ievadnes Norāda cik datubāzes ieraksti studentam jāizveido, lai aktivitāte tiktu uzskatīta par pabeigtu. Studentam tiks rādīts atgādinājums, cik ierakstus vēl nepieciešams izveidot.
Pirms skatīšanas nepieciešami ieraksti Norāda cik datubāzes ieraksti studentam jāizveido, lai viņš varētu redzēt citu studentu veidotos ierakstus. Ja students nebūs izveidojis nepieciešamo ierakstu skaitu, viņš nevarēs atvērt datubāzes saraksta un atsevišķu ierakstu skatus.
Maksimālais ierakstu skaits Norāda maksimālo ierakstu skaitu pirms studentam tiek bloķēta iespēja veidot ierakstus. Tas ļauj pasargāties no liela daudzuma nekvalitatīvu ierakstu radīšanas.
Komentāri Atļauj ierakstu komentēšanu. Komentāri parādīsies atsevišķa ieraksta veidnē (skatā).
Vai pieprasīt apstiprinājumu Iespējams norādīt, ka kādam ar atbilstošām tiesībām ir jāapstiprina ieraksts, pirms to varēs redzēt citi studenti.
Vai atļaut novērtēt publicētās ziņas Atļauj izlikt vērtējumus studentu veidotiem ierakstiem.

9.2.2.  Lauku veidošana

Lauku definīcijas veidos datubāzes struktūru un noteiks, kādu informāciju studenti varēs ievadīt datubāzē. Ir pieejami 12 datubāzes lauku veidi.

16. tabula. Datubāzes lauku veidi

Lauka veids Paskaidrojums
Attēls Lai no lokālā datora augšupielādētu attēlu.
Datums Lai, izvēloties no izvēlnēm dienu, mēnesi un gadu, ievadītu datumu.
Fails Lai augšupielādētu jebkāda veida failu.
Izvēles rūtiņa Lai izvēlētos vienu vai vairākas izvēles. Lai pievienotu vairākas izvēles, laukā Opcijas jāievada vairākas opcijas, katra opcija jaunā rindiņā.
Izvēlne Lai izvēlētos vienu izvēli no izvēļņu saraksta. Lai pievienotu vairākas izvēles, laukā Opcijas jāievada vairākas opcijas, katra opcija jaunā rindiņā.
Izvēlne (daudzizvēļņu)

Lai izvēlētos vienu vai vairākas izvēles no izvēļņu saraksta. Studentiem klikšķinot jātur nospiesti Ctrl vai Shift taustiņi. Lai pievienotu vairākas izvēles, laukā Opcijas jāievada vairākas opcijas, katra opcija jaunā rindiņā.

Vairākas izvēles rūtiņas nodrošina šo pašu funkcionalitāti, taču ar daudz intuitīvāku lietotāja saskarni.

Platums/garums Lai ievadītu ģeogrāfiskas vietas platumu un garumu. Studentiem skatot ierakstu, tiek automātiski ģenerētas saites uz ģeogrāfisko datu servisiem, piemēram, Google Maps, Google Earth.
Radio pogas Lai izvēlētos tieši vienu izvēli.
Skaits Lai ievadītu skaitli — pozitīvu, negatīvu vai nulle.
Teksta apgabals Lai ievadītu tekstu, kas garāks par 60 simboliem un/vai izmantotu teksta noformēšanas rīkus (virsraksti, saraksti, u.c.)
Teksts Lai ievadītu tekstu, kas nav garāks par 60 simboliem.
URL Lai ievadītu URL adresi. Izvēloties Automātiski saistīt URL, ievadītā adrese būs klikšķināma.

Lai izveidotu laukus datubāzei:

  1. Klikšķinot uz datubāzes nosaukuma kursa sākumlapā, atver datubāzes sākumlapu;
  2. Klikšķina uz sadaļas Lauki;
  3. No izvēlnes Izveidot jaunu lauku izvēlas lauka tipu (sk. 47. att.);
  4. Norāda lauka nosaukumu un aprakstu. Lauka nosaukumu izmanto veidojot veidnes, tāpēc tam jābūt unikālam un pietiekami saturīgam, bet tajā pat laikā pietiekami īsam, lai pārrakstītu ar rokām;
  5. Ja nepieciešams, pievieno/norāda nepieciešamos iestatījumus. Piemēram, var norādīt teksta apgabala augstumu un platumu;
  6. Nospiež pogu Pievienot, lai saglabātu izmaiņas.

47. att. Lauku veidošana datubāzei

9.2.3.  Veidņu rediģēšana

Kad ir izveidoti datubāzes lauki, var būt nepieciešams izmainīt veidnes, kas definē lietotāja saskarni. Pievienojot laukus, tiek automātiski izveidotas noklusētās veidnes. Tomēr ar nelielu darbu tās var būtiski uzlabot.

Visas datubāzes veidnes darbojas pēc viena principa. Būtībā tās ir HTML lapas ar papildus tagiem, kurus datubāzes modulis pirms aizstās ar atbilstošu informāciju pirms lapas parādīšanas.

Rediģējot veidni, pa kreisi tiek attēloti pieejamie tagi, pa labi — rediģējamā veidne. Ar dubultklikšķi pieejamais tags tiek pievienots veidnei.

Veidnē izmanto divu veidu tagus:

  • ar dubultām kvadrātiekavām ([[) — datu tags. Vārds iekavās tiks aizstāts ar vērtību vai atbilstošo formas elementu tāda paša nosaukuma datubāzes laukam. Tā tags [[vards]] tiks aizstāts ar ierakstu laukā vārds, piemēram, Jānis;
  • ar dubultu skaitļa simbolu (##) — ikonas vai saites tags. Vārds iekavās tiks aizstāts ar ikonu vai saiti uz datubāzes moduļa darbībām, piemēram, Vairāk, Apstiprināt, Komentāri, Lietotājs.

Ja neievēro speciālos tagus, veidnes rediģēšana ir tāda pati kā HTML lapas veidošana. Ieteicams ar neredzamām tabulām izveidot lapas izvietojumu, tabulas šūnās ievietot nepieciešamos tagus un papildus parādāmo informāciju.

Veiktās izmaiņas saglabā ar pogu Saglabāt veidni. Saglabātās izmaiņas uzreiz var pārbaudīt uzklikšķinot atbilstošajam datubāzes skatam, piemēram, Skatīt sarakstu, vai Skatīt vienu.

Piemēram, lai panāktu, ka datu ievades lauciņi šķirklī “Pievienot veidni” izlīdzinātos gar kreiso malu, var rīkoties šādi:

  1. Atvērt šķirkļa Veidnes apakššķirkli Pievienot veidni;
  2. Ar pogu Palielināt redaktoru atvērt pilnekrāna redaktora lapu;
  3. Iezīmēt vienu vārdu pirmās rindas otrajā kolonā (kur izvietoti visi ievades lauciņi);
  4. Piespiest pogu ;
  5. Lodziņā Text align izvēlēties vērtību Left.

9.2.4.  Datubāzes vadība

Kad ir nodefinēti lauki un izveidotas veidnes, studenti var sākt pievienot datubāzei savas ievadnes. Pasniedzēja uzdevums ir sekot līdzi šim procesam, lai nodrošinātu satura kvalitāti. Šim mērķim pasniedzējs var izmantot:

  • Komentāri — lielisks rīks, lai sniegtu studentiem atsauksmes un motivētu tos uzlabot savas ievadnes;
  • Nepieciešams apstiprinājums — var sniegt studentam atsauksmes un dot iespēju studentam izveidot kvalitatīvu ievadni pirms tā tiek publicēta citiem studentiem;
  • Vērtējumi — vislabākā motivācija studentiem censties kvalitatīvi izpildīt uzdevumu. Ieteicams vērtējumus izmantot kopā ar komentāros sniegtām pasniedzēja atsauksmēm.

9.2.5.  Sākotnējie iestatījumi

Lai nevajadzētu katru reizi no jauna definēt laukus un veidnes var izmantot sākotnējos iestatījumus. Tas ļauj datubāzes laukus un veidnes saglabāt kā vienu komplektu un izmantot atkārtoti visā Moodle vietnē. Pēc noklusējuma datubāzei ir viens sākotnējais iestatījums — Attēlu galerija.

Lai izmantotu Sākotnējo iestatījumu:

  1. Datubāzes lapā klikšķina uz sadaļas Sākotnējie iestatījumi;
  2. Laukā Importēt no tilpsaspiestā faila norāda ZIP failu uz sava datora diska un nospiež Importēt vai norāda, ka izmantos kādu jau saglabātu sākotnējo iestatījumu;
  3. Ja nepieciešams, pielāgo laukus un veidnes.

Ja vēlas koplietot savas datubāzes sākotnējos iestatījumus ar citiem, iespējami divi scenāriji:

  1. Eksportēt iestatījumus kā ZIP failu. Pēc tam to var importēt citā Moodle kursā vai vietnē;
  2. Saglabāt kā Sākotnējo iestatījumu. Tas publicēs šo iestatījumu visā Moodle vietnē un tas parādīsies pieejamo iestatījumu sarakstā. Vēlāk publicēto iestatījumu jebkurā brīdī var izdzēst.

Piezīme: sākotnējos iestatījumos tiek saglabāti tikai lauki un veidnes. Datubāzes ievadnes (dati) saglabāti un eksportēti netiek.

10.  Testi

Zināšanu novērtēšana ir vitāli svarīga studiju procesā. Tādēļ ir nepieciešams veids, kā ļaut studentam parādīt ko viņš prot un saprot, un ko — nē. Labi izveidots tests var dot ļoti objektīvu situācijas vērtējumu. Ātri saņemot atsauksmes no pasniedzēja, arī students varēs koriģēt savu studiju procesu un sekmīgāk sasniegt studiju mērķus.

Moodle testu modulis ir viena no sarežģītākajām sistēmas daļām. Tajā ir ļoti daudz dažādu iespēju, kas ļauj veidot testus ar dažādiem jautājumu veidiem, ģenerēt nejauši sastādītus testus no izvēlētajiem jautājumiem, atļaut studentiem kārtot testus vairākas reizes un saņemt datora veidotus vērtējumus.

Parastā darbību secība testa izveidē ir:

  1. Kursā izveido testa jautājumu banku. Tas ietver:
    • jautājumu kategorijas struktūras izveidošanu,
    • testa jautājumu pievienošanu jautājumu kategorijām.
  2. Kursā izveido Testa aktivitāti. Tas ietver:
    • aktivitātes iestatījumu (pieejamība, atļauto mēģinājumu skaits, utt.) norādīšanu,
    • testa jautājumu pievienošanu testam no jautājumu bankas.

Ar Moodle testiem saistīti šādi termini (sk. 17. tabulu).

17. tabula. Ar testiem saistīti termini

Elements Paskaidrojums
Jautājumu banka

Katrā kursā ir sava jautājumu banka. Jautājumus var veidot Moodle redaktorā vai importēt no faila.

Jautājumus iespējams eksportēt failā, lai pārnestu uz citu Moodle kursu vai rediģētu nesaistes režīmā.

Jautājumu kategorijas Katrs jautājums atrodas vienā kategorijā. Kategorijas iespējams kārtot kokveida hierarhiskā struktūrā. Piemēram, kategorijai Kontinenti var norādīt apakškategorijas Eiropa un Austrālija.
Jautājumu veidi

Moodle atbalsta ierastos jautājumu veidus: radio pogas, patiess/aplams, eseja, piekārtošana, paskaidrojums attēlam, rēķināšana, ieraksti prasīto, u.c.

Atbildes vērtējot, iespējams norādīt arī daļēji pareizas atbildes. Ja pirmajā mēģinājumā jautājumu atbild nepareizi, iespējams piešķirt soda punktus.

10.1.  Jautājumu banka

Katrā kursā ir sava jautājumu banka, kuras jautājumus varēs izmantot šinī kursā veidotos testos. No bankas jautājumus iespējams publicēt, lai tos izmantotu citos kursos uz tā paša servera.

Lai atvērtu kursa jautājumu banku:

  1. Kursa sākumlapā Iestatījumu blokā sadaļā Jautājumu banka klikšķina uz saites Jautājumi;
  2. Tiek atvērts jautājumu bankas logs (sk. 48. att.). Šeit ir iespējams:
    • apskatīt izvēlētajā kategorijā esošo jautājumu sarakstu,
    • apskatīt, labot un izdzēst jautājumu,
    • pārvietot jautājumu uz citu kategoriju,
    • pievienot jautājumu testam,
    • labot jautājumu kategorijas.

48. att. Jautājumu bankas logs

10.1.1.  Jautājumu kategorijas

Jautājumus bankā kārto pa kategorijām — tāpat kā failus uz diska kārto pa direktorijām. Ir ļoti svarīgi uzreiz izveidot pārdomātu jautājumu kategoriju struktūru, jo:

  • veidojot jaunu jautājumu, tam būs jānorāda, kurai kategorijai to pievienot;
  • jautājumu saraksts bankā tiek rādīts pa kategorijām. Mēģinot atrast jautājumu (lai to apskatītu, labotu, pievienotu testam utt.), vispirms būs jāizvēlas kategorija, kuras jautājumus parādīt;
  • pievienojot testam nejaušos jautājumus, tie tiek atlasīti no norādītās kategorijas;
  • veidojot Nejaušu īso atbilžu piekārtošanas jautājumus, īsie jautājumi tiek atlasīti no norādītās kategorijas;
  • koplietošanai jautājumi tiek publicēti pa kategorijām.

Pēc noklusējuma kursā ir viena kategorija — Kursa noklusējuma kategorija.

Lai izveidotu jautājumu kategoriju:

  1. Kursa sākumlapā Iestatījumu blokā sadaļā Jautājumu bankaklikšķina uz saites Kategorijas;
  2. Tiek atvērts jautājumu kategoriju rediģēšanas logs (sk. 49. att.), kurā vispirms izveido jautājumu kategorijas (sk. 50. att.);
  3. Laukā Vecākkategorija norāda kategoriju, zem kuras hierarhiski atradīsies jaunveidojamā kategorija. Kursa saknes kategorija Augšā nozīmē, ka kategorija atradīsies kursa kategoriju hierarhijas augstākajā līmenī;
  4. Laukā Nosaukums norāda kategorijas īsu nosaukumu;
  5. Laukā Informācija par kategoriju norāda detalizētāku informāciju par kategoriju;
  6. Klikšķina uz pogas Pievienot kategoriju.

49. att. Jautājumu kategoriju rediģēšanas logs

50. att. Izveidotas jautājumu kategorijas un apakškategorijas

Ar jautājumu kategorijām veicamās darbības ir paskaidrotas 18. tabulā.

18. tabula. Darbības ar jautājumu kategorijām

Darbība Paskaidrojums
Mainīt vecākkategoriju
  • Kategoriju sarakstā klikšķina uz kategorijas nosaukuma. Kategorijas rediģēšanas logā no saraksta izvēlas citu vecākkategoriju un saglabā izmaiņas.
  • Kategoriju sarakstā izmanto pārvietošanas podziņas (Pārvietot augšup, Pārvietot lejup, Pa labi, Pa kreisi), lai mainītu kategorijas hierarhisko novietojumu.
Izdzēst kategoriju Kategoriju sarakstā klikšķina uz ikonas Dzēst. Ja kategorija saturēs jautājumus, tos piedāvās pārvietot uz citu kategoriju.

10.1.2.  Testa jautājumu tipi

Kad izveidota vismaz sākotnējā jautājumu kategoriju struktūra, var sākt veidot testa jautājumus. Moodle var izmantot šādus jautājumu tipus.

19. tabula. Testa jautājumu tipi

Jautājuma tips Paskaidrojums

Daudzizvēļu

(Multiple Choice)

Atbildot uz jautājumu studentam jāizvēlas no piedāvātajām atbildēm. Daudzizvēļu jautājumam var norādīt, ka pieļaujama tikai viena atbilde (radio pogu variants) vai vairākas atbildes (izvēles rūtiņas). Katram atbilžu variantam var norādīt vērtējumu procentos no jautājuma kopējā punktu skaita. Vērtējums var būt pozitīvs vai negatīvs.

Patiess/Aplams

(True/False)

Jautājums tiek formulēts kā apgalvojums. Students atbildot norāda, vai apgalvojums ir Patiess vai Aplams.

Īsa atbilde

(Short Answer)

Atbildot uz jautājumu students atbildē ieraksta vārdu vai frāzi, kas sistēmā tiek salīdzināta ar pasniedzēja norādītajām pareizajām atbildēm. Iespējams norādīt, vai salīdzināšana atšķir lielos un mazos burtus.

Var veidot pareizās atbildes šablonu, ar zvaigznīti “*” apzīmējot jebkuru simbolu virkni.

Skaitlisks

(Numerical)

No studentu viedokļa skaitliskie jautājumi izskatās kā īso atbilžu jautājumi. Atšķirība ir iespējā norādīt pieļaujamo kļūdu atbildē. Piemēram, pareizā atbilde ir 30, pieļaujamā kļūda 5. Tad kā pareiza tiks uzskatīta atbilde, ja tā ir robežās no 25 līdz 35.

Kalkulētais

(Calculated)

Kalkulētais jautājums ļauj veidot katram studentam individuālu jautājumu ar mainīgajiem, kuri testa laikā tiek aizstāti ar skaitļiem no norādītā apgabala. Piemēram, jautājums ir „Cik ir {a}+{b}?” Testa laikā a un b tiek aizstāti ar nejaušiem skaitļiem. Pareizā atbilde tiek izrēķināta pēc pasniedzēja norādītās formulas. Jautājumiem ir iespējams norādīt pieļaujamo kļūdu atbildē.

Eseja

(Essay)

Atbildot uz jautājumu students atbildi sniedz esejas formā. Pasniedzējam esejas jautājums ir jāpārbauda un jāizliek vērtējums. Papildus ir iespējams pievienot pasniedzēja komentārus.

Saistīto pāru

(Matching)

Jautājumā būs jāizveido sarakstu ar jēdzieniem un to skaidrojumiem. Studentam katram jēdzienam būs no saraksta jāpiekārto pareizais skaidrojums. Iespējams papildus pievienot pilnīgi nepareizas atbildes.

Nejaušā īso atbilžu piekārtošana

(Random Short-Answer Matching)

Studentam šie jautājumi izskatās tāpat kā Saistīto pāru jautājumi. Atšķirība ir faktā, ka apakšjautājumi un to atbildes tiek veidoti no šajā jautājumu kategorijā esošajiem īso atbilžu jautājumiem. Katram jautājumam būs tieši viena pareizā atbilde.

Iekļautās atbildes

(Cloze)

Ļoti elastīgs jautājuma veids. Tajā jāieraksta teksts (Moodle formātā), kurš satur vairākus atbilžu variantus, īso jautājumu vai skaitlisko jautājumu veidā.

Apraksts

(Description)

Būtībā tas nav jautājums, bet uzraksts — testa laikā attēlo tekstu (un attēlus), neprasot no studenta atbildi. To var izmantot, lai sniegtu papildus informāciju par nākamo jautājumu grupu.

10.1.3.  Jautājumu veidošana

Lai izveidotu jaunu testa jautājumu:

  1. Atver jautājumu datubāzi — kursa blokā Iestatījumi sadaļā Jautājumu banka klikšķina uz saites Jautājumi (vai atver testa rediģēšanas lapu Editing Quiz);
  2. No izvēlnes Izvēlēties kategoriju izvēlas kategoriju, kurai pievienot jautājumu;
  3. No izvēlnes Izveidot jaunu jautājumu izvēlas jautājuma tipu jeb veidu (sk. 51. att.). Atveras jautājuma rediģēšanas logs;
  4. Norāda jautājuma vispārējos iestatījumus (sk. 20. tabulu);
  5. Ja nepieciešams, norāda jautājumam specifiskus iestatījumus;
  6. Klikšķina uz pogas Saglabāt izmaiņas.

51. att. Jautājumu kategoriju rediģēšanas logs

Neatkarīgi no jautājumu tipa, veidojot testa jautājumus, būs jānorāda Vispārējie iestatījumi.

20. tabula. Jautājumu vispārējie iestatījumi

Parametrs Paskaidrojums
Jautājuma nosaukums Īss saturīgs jautājuma nosaukums. Šis nosaukums tiks parādīts jautājumu sarakstos jautājumu bankās, kad jautājumi tiks pievienoti testam.
Jautājuma teksts Studentam testā redzamais jautājuma teksts. Jautājuma tekstu raksta iebūvētajā HTML redaktorā un ir iespējams izmantot teksta noformēšanu, pievienot attēlus, utt.
Rādāmais attēls Ja kursā ir augšupielādēti attēli, tad no saraksta var izvēlēties, kurš attēls tiek parādīts kopā ar jautājuma tekstu.
Noklusējuma jautājuma vērtējums Norāda, cik punktus students var saņemt par šī jautājuma atbildēšanu. Pēc noklusējuma ir 1 punkts.
Soda punktu koeficients Ja testu ļauts atkārtot vairākas reizes, par katru nepareizu jautājuma atbildēšanu var piemērot sodu — samazināt iegūto punktu skaitu. Soda faktors ir skaitlis no 0 līdz 1. Ja norāda 0 — sodi piemēroti netiek. Ja norāda 0.1 — par katru neveiksmi students zaudē 10% no maksimālā punktu skaita jautājumā.
Vispārējā atsauksme Ja testa iestatījumos būs atļauts, pēc testa izpildes studentam tiks parādīti testa jautājumi ar iegūtajiem punktiem un pasniedzēja komentāriem — atsauksmēm. Vispārējā atsauksme nav atkarīga no studenta atbildes uz jautājumu. To var izmantot, lai paskaidrotu, kādas zināšanas jautājums pārbauda vai sniegt norādes, kur atrodama plašāka informācija par šo tēmu.
Mainīt atbilžu secību Ja ieslēgts, tad katru reizi parādot šo jautājumu testā atbilžu varianti tiks sakārtoti savādāk. Lai tas darbotos, testa iestatījumos jābūt ieslēgtam Gadījuma kārtība jautājuma iekšienē.
Atbilde Teksts ar atbildes variantu. Attēlus pievienot nav paredzēts.
Vērtējums Jautājumos ar vairākām atbildēm vērtējuma procenti tiek izmantoti, lai norādītu cik pareiza/nepareiza ir konkrētā atbilde. Iespējams norādīt daļēji pareizas atbildes vai negatīvu punktu skaitu. Iegūstot negatīvu vērtējums, par jautājumu tiek ieskaitīts vērtējums 0.
Atsauksmes

Pasniedzēja atsauksme par atbildes variantu — kāpēc šī atbilde ir pareiza vai nepareiza. Ļoti ieteicams atsauksmes izmantot treniņa testos.

Jautājumus veidojot, ir iespējams norādīt kādas atsauksmes sniegt par katru no atbilžu variantiem, kā arī standarta atsauksmes par pareizu, nepareizu vai daļēji pareizu atbildi.

52. att. Radiopogu daudzizvēļu testa jautājuma priekšskatījums

53. att. Testa jautājuma piemērs, jautājuma tips - īsa atbilde

54. att. Testa jautājuma piemērs, jautājuma tips - skailiska atbilde

55. att. Saistīto pāru jautājuma piemērs

10.1.4.  Testa jautājumu imports un eksports

Moodle atbalsta iespēju sagatavot jautājumus teksta failā un pēc tam tos importēt kursā. Tas ļauj gatavot jautājumus bez pieslēguma Moodle serverim. Darbs ierastajā teksta apstrādes programmā varētu būt ātrāks un efektīvāks nekā ar pārlūkprogrammu.

Lai importētu jautājumus latviešu valodā, importa failam ir jābūt UTF-8 kodējumā.

Jāievēro šādi būtiskākie formāti jautājumu importam.

21. tabula. Testa jautājumu importa formāti

Formāts Paskaidrojums
GIFT Pilnīgākais formāts jautājumu importam no teksta faila. Formāts atbalsta šādus jautājumus: Daudzizvēļu, Patiess/Aplams, Īsā atbilde, Saistītie pāri, Skaitliskais. Neatbalsta jautājumus latviešu valodā!
Moodle XML format Moodle specifisks formāts. Iespējams eksportēt jautājumus no viena kursa un importēt citā. Lai iepazītos ar formātu, ieteicams eksportēt jautājumu kategoriju un apskatīt rezultātu.

Lai importētu jautājumus:

  1. Kursa sākumlapāIestatījumu blokā sadaļā Jautājumu banka klikšķina uz saites Importēt;
  2. Tiek atvērts logs Importēt jautājumus no faila (sk. 56. att.), kurā izvēlas nepieciešamo faila formātu un norāda kategoriju, kurā importēt testa jautājumus;
  3. Sadaļā Importēt jautājumus no faila noklikšķina uz pogas Izvēlēties failu....
  4. Kad fails ir izvēlēts, klikšķina uz pogas Importēt.

56. att. Jautājumu importēšana no teksta faila

57. att. Jautājumu importēšanas vaicājuma logs

Lai eksportētu esošus jautājumus:

  1. Kursa sākumlapāIestatījumu blokā sadaļā Jautājumu banka klikšķina uz saites Eksportēt;
  2. Tiek atvērts logs Eksportēt jautājumus uz failu (sk. 58. att.), kurā izvēlas nepieciešamo faila formātu un norāda eksportēšanas kategoriju;
  3. Klikšķina uz pogas Eksportēt jautājumus uz failu.

58. att. Jautājumu eksportēšana uz failu

59. att. Teksta fails ar noeksportētiem testa jautājumiem GIFT formātā

Internetā atrodami brīvi lietojami rīki lai sagatavotu jautājumu importa failus:

61. att. Moodle XML veidnes rīkjosla

10.2.  Testa pievienošana kursam

Lai kursam pievienotu testu:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. No izvēlnes Pievienot aktivitāti... izvēlas Tests tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot resursu;
  3. Jauna objekta pievienošanas logā norāda testam saturīgu nosaukumu;
  4. Laukā Apraksts norāda detalizētu informāciju studentiem par šo testu — kāpēc to paredzēts kārtot, kādi būs kārtošanas ierobežojumi, vērtēšanas principi, kā tests ietekmēs kursa gala vērtējumu. Īpaši pirmajās reizēs, vēlams studentiem sniegt arī instrukcijas kā testu sākt, iesniegt atbildes un beigt darbu;
  5. Norāda testa vispārējos iestatījumus (sk. 22. tabulu);
  6. Norāda, vai resurss būs redzams vai paslēpts no studentiem;
  7. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

Testa vispārējie iestatījumi apkopoti 22. tabulā.

22. tabula. Testa vispārējie iestatījumi

Sadaļa Paskaidrojums iestatījumam
Laiks
  • Pieejams no/līdz — norāda laikus, kad tests ir/nav pieejams studentiem. Pēc noklusējuma tests ir pieejams vienmēr;
  • Laika ierobežojums (minūtes) — cik ilgā laikā testu jāpabeidz;
  • Laika aizture starp mēģinājumiem — cik laikam jāpaiet pirms atļauta atkārtota testa pildīšana.
Parādīt
  • Jautājumi lapā — cik jautājumi tiek rādīti katrā testa lapā;
  • Mainīt jautājumu secību — ja , izvēlētos jautājumus testā rāda nejaušā secībā;
  • Gadījuma kārtība jautājuma iekšienē — ja , jautājuma atbilžu variantus testā rāda nejaušā secībā.
Mēģinājumi
  • Atļauto mēģinājumu skaits — cik reizes vienam lietotājam atļauts testu kārtot;
  • Katra nākamā mēģinājuma pamatā ir iepriekšējais mēģinājums — ja , tad katrs nākamais testa mēģinājums saturēs iepriekš dotās atbildes. Tas ļauj testu nokārtot vairākos piegājienos. Jānorāda , ja katru reizi grib jaunu testa kārtošanu;
  • Adaptīvais režīms — ja ieslēgts, studenti varēs katru jautājumu atbildēt vairākas reizes vienā testa kārtošanas reizē. Tas var noderēt treniņtestos, bet noteikti ir jāaizliedz pārbaudes testos.
Atzīmes
  • Vērtēšanas metode — norāda kā vērtēt testu, ja atļauti vairāki kārtošanas mēģinājumi;
  • Piemērot sodus — vai piemērot soda koeficientus atkārtoti atbildot uz jautājumu;
  • Decimālzīmes atzīmēs — cik decimālzīmes lietot vērtējumos.
Priekšskatījuma opcijas Norāda, cik kādu informāciju sniegt studentiem pēc testa pabeigšanas.
Drošība
  • Rādīt šo testu “drošā” logā — tests tiek rādīts jaunā pārlūka logā, bez iespējas kopēt tekstu un izdrukāt loga saturu;
  • Nepieciešama parole — testu uzsākot studentiem jānorāda pasniedzēja iedota parole;
  • Nepieciešama tīkla adrese — testu būs atļauts pildīt tikai no noteiktām datortīkla adresēm (jājautā savam sistēmas administratoram).
Kopējās atsauksmes Norāda pasniedzēja atsauksmes par visu testu atkarībā no iegūtajiem rezultātiem.

10.2.1.  Jautājumu pievienošana testam

Kad kursam pievienota un nokonfigurēta testa aktivitāte, testam no datubāzes jāpievieno jautājumus.

Lai testam pievienotu jautājumus un norādītu vērtējumu:

  1. Kursa sākumlapā klikšķina uz testa nosaukuma. Atveras lapa Testa rediģēšana (sk. 62. attēlu). Kreisajā pusē atrodas pievienoto jautājumu saraksts, labajā pusē — Jautājumu bankas saturs;
  2. No izvēlnes Kategorija izvēlas kategoriju, kur atrodas nepieciešamais jautājums ;
  3. Pievieno testam fiksētos jautājumus (sk. 63. attēlu). Iespējamās darbības:
    • Lai pievienotu vairākus jautājumus — atzīmē pievienojamos jautājumus ieklikšķinot izvēles rūtiņā Izvēlēties un klikšķina uz pogas < Pievienot testam;
    • Lai pievienotu atsevišķu jautājumu — klikšķina uz saites << (Pievienot testam) blakus tam jautājuma, kuru vēlas pievienot.
  4. Pievieno testam nejauši izvēlētus jautājumus (sk. 64. attēlu): izvēlnē Pievienot norāda, cik nejaušus jautājumus pievienot testam un klikšķina uz pogas Pievienot;
  5. Kad jautājumi pievienoti, laukā Maksimālais vērtējums norāda maksimālā vērtējuma punktu skaitu un klikšķina uz pogas Saglabāt.

62. att. Jautājumu pievienošanas logs

63. att. Noteiktu, atsevišķi izvēlētu jautājumu pievienošana testam

64. att. Nejaušās izvēles jautājumu pievienošana testam

Kad pievienoti testa jautājumi, blokā Iestatījumi (sk. 65. attēlu) noklikšķina uz saites Priekšskatījums (testu var apskatīt priekšskatījumā), savukārt, noklikšķinot uz saites Rediģēt testu var veikt testā nepieciešamās izmaiņas.

65. att. Testa administrēšana blokā Iestatījumi

Piezīme: testam nav iespējams pievienot vai noņemt jautājumus, ja studenti jau būs veikuši testa kārtošanas mēģinājumus.

10.2.2.  Testi ar fiksētiem jautājumiem

Ja jautājums pievienots testam, tas parādīsies lapas kreisajā pusē sarakstā. Jautājums vēl arvien būs redzams arī jautājumu datubāzes sarakstā, taču, ja to mēģinās pievienot testam atkārtoti, nekas nenotiks.

Jautājumu secību testā var mainīt izmantojot bultiņu ikonas, ja testam nav norādīts, ka jautājumi tiek rādīti nejaušā secībā. Testam pievienotos jautājumus iespējams labot. Izmaiņas varēs saglabāt šajā pašā jautājumā vai kā jaunu jautājumu.

10.2.3.  Nejauši izvēlēti jautājumi

Testam iespējams pievienot nejauši izvēlētus jautājumus no izvēlētās jautājumu kategorijas. Šeit jāievēro:

  • katrs nejauši izvēlēts jautājums testā tiek aizstāts ar kādu jautājumu no norādītās kategorijas katrā testa kārtošanas reizē;
  • viens jautājums nekad neparādās divas reizes vienā testa kārtošanas mēģinājumā;
  • ja nejaušie jautājumi tiek kombinēti ar manuāli izvēlētajiem, nejaušie jautājumi tiks izvēlēti tā, lai tie nedublētos ar manuāli izvēlētajiem;
  • ja studentiem vēlas piedāvātu būtiski atšķirīgus testa variantus, jautājumus jāsagatavo ar rezervi.

10.2.4.  Testa vērtējums

Tests tiek vērtēts ar norādīto punktu skaitu — pēc noklusējuma 10 punkti. Testa punktu skaitu var mainīt atbilstoši kursa vērtēšanas kritērijiem. Piemēram, var norādīt, ka par testu saņem 20 punktus, ja testa rezultāti veido 20% no kursa beigu vērtējuma.

Katram jautājumam ir savs maksimālais punktu skaits, kas tiek iegūts pareizi atbildot uz jautājumu. Ja jautājumu kopējais punktu skaits atšķiras no testa punktu skaita, tad jautājumu vērtējums tiek proporcionāli izmanīts.

Piemēram, testā ir 5 jautājumi, katrs ļauj saņemt 1 punktu par pareizu atbildi. Testa vērtējums noteikts 10 punkti. Tas nozīmē, ka:

  • par katru pareizi atbildētu jautājumu students nopelnīs 2 punktus;
  • pareizi atbildot uz visiem 5 jautājumiem, viņš saņems maksimālo vērtējumu testā — 10 punktus.

Sistēmā nav paredzēts norādīt punktu skaitu, kas nepieciešams, lai tests tiktu vērtēts kā veiksmīgi nokārtots.

10.2.5.  Testu priekšskatījums un pārbaude

Kad tests sagatavots, sadaļā Priekšskatījums ir iespējams pārbaudīt, kā tas izskatīsies un darbosies studentiem. Šajā skatā darbojas visa testa funkcionalitāte — nejaušu jautājumu izvēle, jautājumu vērtēšana, atsauksmes par atbildēm, soda faktori atkārtoti pildot testu.

Katru jautājumu var pārbaudīt individuāli, norādot atbildi un nospiežot pogu Iesniegt. Ja nepieciešams, jautājumu uzreiz var izlabot.

Moodle vidē nav testa jautājumu kopsavilkuma lauka, kur testa pildīšanas laikā studentam parāda katra jautājuma statusu (atbildēts / neatbildēts) un ļauj pārlēkt uz noteiktu jautājumu. Moodle ļauj brīvi pārvietoties pa testa lapām un mainīt atbildes uz jautājumu, pirms tās iesniegtas novērtēšanai.

10.3.  Testu pārvaldīšana

Kad studenti sāks pildīt testus, pasniedzējs varēs apskatīt rezultātus, manuāli labot esejas tipa jautājumus, analizēt kuras tēmas kursā studentiem ir grūti uztveramas. Šīs darbības tiek veiktas testa rediģēšanas lapas sadaļā Rezultāti. Zem tās atrodas 4 apakšsadaļas:

  • rezultātu pārskats (Pārskats),
  • vērtējumu pārrēķināšana (Atkārtot vērtēšanu),
  • manuālā vērtēšana,
  • rezultātu analīze (Vienumu analīze).

10.3.1.  Testa rezultātu pārskats

Lai apskatītu studentu testa kārtošanas mēģinājumus:

  1. Kursa sākumlapā klikšķina uz testa nosaukuma. Testa Informācijas lapā:
    • klikšķina uz saites Mēģinājumi: (mēģinājumu skaits),

      – vai –

    • klikšķina uz sadaļas Rezultāti.
  2. Atveras Rezultātu pārskata lapa.

66. att. Testa rezultātu pārskats

Šeit tabulā redzami visu studentu testu kārtošanas mēģinājumi ar iegūtajiem vērtējumiem. Rezultātu tabulā iespējams:

  • paslēpt un parādīt tabulas kolonnas;
  • sakārtot tabulu pēc kāda lauka — jāklikšķina uz kolonnas nosaukuma;
  • apskatīt izvērstu informāciju par katrā jautājumā iegūtajiem punktiem — ieslēdz Rādīt / Lejupielādēt katra jautājuma vērtējumus un klikšķina uz Saglabāt iestatījumus;
  • apskatīt konkrēta studenta testa jautājumus, sniegtās atbildes un iegūtos punktus — klikšķina zem studenta vārda un uzvārda uz saites Pārskatīt mēģinājumu;
  • izdzēst testa kārtošanas mēģinājumus — atzīmē mēģinājumu pirmajā tabulas kolonnā ar izvēles rūtiņu un klikšķina uz Dzēst izvēlētos mēģinājumus;
  • eksportēt redzamo testa rezultātu informāciju ODS, Excel un teksta formātā — klikšķina uz formātam atbilstošās pogas Lejupielādēt ...

10.3.2.  Atzīmju pārvērtēšana

Ja ir mainīti par jautājumu vai visu testu saņemamie vērtējumi, nepieciešams pārvērtēt jau kārtoto testu mēģinājumu atzīmes — klikšķina uz sadaļas Pārskatīt mēģinājumu. Izmainītie rezultāti būs apskatāmi klikšķinot uz atbilstošajām saitēm.

10.3.3.  Manuālā vērtēšana

Manuāli tiek vērtēti atvērtie, esejas tipa jautājumi, kuros atbildes tiek ierakstītas teksta redaktorā, brīvā veidā. Vērtētājs veic testa atbildes novērtēšanu, ievada savu komentāru un manuāli, atvērtajā lodziņā Punkti, norāda saņemto punktu skaitu (sk. 68. att.).

Manuālo vērtēšanu var veikt, ja:

  • atver studenta testa mēģinājumu. Vērtējamajam jautājumam klikšķina uz saites Komentēt vai pārmainīt vērtējumu (sk. 67. att.),

    – vai –

  • kursa navigācijas blokā atver testa sadaļu Rezultāti, izvēlas Manuālā vērtēšana (sk. 69. att.). Izvēlas vērtējamo jautājumu un klikšķina tabulas ailītē novērtēt visus. Atveras studentu iesniegtās atbildes, kas manuāli jānovērtē.

67. att. Testa atbilžu pārskatīšana

68. att. Testa atbildes manuāla novērtēšana un punktu piešķiršana

69. att. Manuāli vērtējamo jautājumu saraksts

Piezīme: arī automātiski vērtētiem jautājumiem iespējams manuāli izmainīt vērtējumu vai pievienot komentāru. To var veikt, noklikšķinot uz saites Rādīt arī mēģinājumus, kas tika novērtēti automātiski.

10.3.4.  Rezultātu analīze

Tabulā apkopoti dati, kas ļauj analizēt un spriest par katra jautājumu lomu kopējā testa rezultātā. Statistikas parametri rēķināti atbilstoši klasiskajai testu teorijai.

10.4.  Testu pārvaldīšana

Dažas idejas veiksmīgai testu izmantošanai studiju procesā:

  • jācenšas, lai katrs jautājums būtu saistīts ar kādu no kursa mērķiem,
  • jācenšas uzdot vairākus jautājumus par katru no svarīgākajiem kursa punktiem, tas sniegs vairāk datu par kursa jautājumu izpratni,
  • jācenšas, lai daudzizvēļu tipa jautājumos katra nepareizā atbilde atbilst tipiskai materiāla izpratnes kļūdai,
  • jāpārbauda izveidotos jautājumus. Kad izveidota jautājumu banka, ar atskaišu sistēmu iespējams kontrolēt, cik lietderīgs ir katrs jautājums.

Vairāk informācijas par efektīvu un drošu testu izmantošanu var atrast: http://docs.moodle.org/en/Effective_quiz_practices

11.  Papildus Moodle moduļi

Moodle ir kā Lego komplekts — dažādas krāsas un formas klucīši no kuriem var izvēlēties tieši tos, kas vislabāk der noteiktā mērķa sasniegšanai. Turklāt visi šie klucīši ir savstarpēji savienojami, jo veidoti pēc viena standarta.

Moodle ir savs standarta resursu komplekts, kas būs pieejams faktiski visās Moodle vietnēs. Bez tiem ir vēl papildus pievienojami Moodle moduļi — resursi, aktivitātes un bloki. Šajā nodaļā tiks stāstīts par resursiem, kas neietilpst standarta komplektā, bet var būt ļoti noderīgi studiju procesā.

11.1.  Grāmata

Grāmatas modulis ir Moodle kursa resurss, kas ļauj viegli izveidot grāmatai līdzīgu, vairāku lappušu lasāmu materiālu. Grāmatai ir satura rādītājs, lappuses var hierarhiski kārtot nodaļās un apakšnodaļās. Grāmata ir veidota kā ērts un vienkāršs rīks studentiem un pasniedzējiem, tāpēc dziļāku lappušu hierarhiju izveidot nav iespējams.

Grāmatas lappuses ir tīmekļa lapas, kas veidotas Moodle vidē, vai sagatavotas citur un importētas kursā. Kā visām tīmekļa lapām, tajās var izmantot formatētu tekstu un attēlus, ievietot saites uz audio un video klipiem, iekļaut video objektus, utt.

Grāmatas modulis nav interaktīvs, no studentiem tiek sagaidīts tikai iepazīties un apgūt grāmatas materiālu. Taču grāmatā var ievietot saites uz aktivitātēm — forumiem, uzdevumiem, testiem, u.c.

70. att. Grāmata rediģēšanas režīmā

11.1.1.  Grāmatas izveidošana

Grāmatas veidošana sākas ar Grāmatas resursa pievienošanu kursam. Pēc tam grāmatā tiek veidots saturs — pievienotas grāmatas lappuses.

Lai kursam pievienotu Grāmatu:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. No izvēlnes Pievienot resursu... izvēlas Grāmata tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot resursu;
  3. Jauna objekta pievienošanas logā norāda grāmatai saturīgu nosaukumu;
  4. Laukā Apraksts norāda detalizētu informāciju par šo grāmatu;
  5. Norāda grāmatas Vispārīgos iestatījumus:
    • Nodaļu numerācija — norāda vai un kādā veidā (Skaitļi, Aizzīmes, Atkāpes) tiks izceltas grāmatas nodaļas;
    • Atspējot drukāšanu — ja ieslēgts, studenti neredzēs drukāšanas ikonas. Jebkurā gadījumā studenti varēs izmantot pārlūka drukāšanas komandu un izdrukāt atvērto grāmatas lappusi. Ja nav ieslēgts, studenti redzēs divas drukāšanas ikonas — Drukāt visu grāmatu un Drukāt šo nodaļu;
    • Pielāgotie virsraksti — nodaļu nosaukumi tiek automātiski rādīti tikai grāmatas satura rādītājā. Nodaļas (lappuses) attēlojumā būs iespējams norādīt citu virsrakstu.
  6. Norāda, vai resurss būs redzams vai paslēpts no studentiem;
  7. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

Pirmo reizi atverot jaunu grāmatu, automātiski tiek atvērts logs Nodaļas rediģēšana, kas piedāvā izveidot jaunu nodaļu (lappusi) grāmatā.

Lai izveidotu grāmatas nodaļu:

  1. Ja nepieciešams, ieslēdz grāmatas rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. Ja nepieciešams, klikšķina uz ikonas Izveidot jaunu nodaļu (izskatās kā pluss “+” zīmīte) blakus tai nodaļai, pēc kuras vēlas pievienot jauno nodaļu. Atveras logs Nodaļas rediģēšana;
  3. Laukā Nodaļas nosaukums norāda nosaukuma tekstu;
  4. Ar izvēles rūtiņu norāda, vai šī būs apakšnodaļa;
  5. Laukā Saturs ar HTML redaktoru izveido nodaļas saturu;
  6. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt izmaiņas, apstiprina veiktās izmaiņas.

11.1.2.  Nodaļu importēšana grāmatā

Grāmatā ir iespējams importēt un izmantot citur veidotas un kursā augšupielādētas tīmekļa lapas. Jāievēro, ka:

  • importētās nodaļas būs sakārtotas alfabēta secībā, izmantojot faila nosaukumu;
  • faili ar nosaukumiem "*_sub.html" vai "*_sub.htm" vienmēr tiks importēti kā apakšnodaļas.

Lai grāmatā importētu gatavas tīmekļa lapas:

  1. Ja nepieciešams, ieslēdz grāmatas rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. Klikšķina uz saites Importēt. Saite atrodas zem virsraksta Satura rādītājs. Atveras logs Nodaļu importēšana grāmatā;
  3. Klikšķina uz pogas Izvēlēties vai augšupielādēt failu... Atveras kursa failu pārvaldības logs;
  4. Kursa failu direktorijā atrod importējamo failu vai direktoriju un klikšķina uz saites Izvēlēties. Ja tīmekļa lapas vēl nav augšupielādētas kursā, to var izdarīt klikšķinot uz pogas Augšupielādēt failu;
  5. Ar izvēles rūtiņu Apakšnodaļa norāda, vai importē apakšnodaļas;
  6. Klikšķina uz pogas Importēt;
  7. Apstiprina norādīto failu importēšanu ar Turpināt;
  8. Laukā Nodaļas nosaukums norāda nosaukuma tekstu;
  9. Ar izvēles rūtiņu norāda, vai šī būs apakšnodaļa;
  10. Laukā Saturs ar HTML redaktoru izveido nodaļas saturu;
  11. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt izmaiņas, apstiprina veiktās izmaiņas.

11.2.  LightBox attēlu galerija

LightBox attēlu galerija ir rīks, kas ļauj veidot galerijas ar LightBox tehnoloģijas atbalstu. LightBox ir skriptu komplekts, kas attēlu galerijās ļauj izmantot jaukus efektus — attēli parādās uz aptumšota fona, mainot attēlus, tiek izmantota eleganta kadru nomaiņa, u.c.

71. att. Attēls Lightbox skatītājā

11.2.1.  LightBox attēlu galerijas pievienošana

Galerijas izveidošana sastāv no šādiem soļiem:

  1. Galerijas attēlu sagatavošana;
  2. Attēlu augšupielāde kursa direktorijā;
  3. LightBox galerijas resursa pievienošana kursam.

Attēlu sagatavošanā jāievēro labās prakses attēlu izmantošanai tīmekļa lapās:

  • attēliem jābūt tik lieliem, lai tos savos monitoros varētu bez ritināšanas apskatīt vismaz lielākā daļa kursa dalībnieku. Ja izmērs ir par lielu, tos ir jāsamazina;
  • attēlu failu nosaukumi parādīsies kā paraksts zem attēla. Tāpēc ir lietderīgi attēlu pārsaukt, lai paskaidrotu attēlā redzamo. Nevajadzētu izmantot latviešu valodas specifiskos burtus (ar mīkstinājuma un garumzīmēm) nosaukumu veidošanā.

Attēlu apstrādei var izmantot kādu vienkāršu attēlu vadības programmu. Bez maksas ir pieejamas Google Picasa un Xnview, kas ir ērtas un lietotājiem draudzīgas.

Lai attēlus augšupielādētu kursa direktorijā:

  1. Pārliecinās, ka attēli ir sagatavoti izmantošanai tīmeklī — atbilstošs izmērs un saturīgi failu vārdi;
  2. Uz lokālā datora diska izveido jaunu direktoriju ar saturīgu nosaukumu un iekopē tajā augšupielādējamos attēlu failus;
  3. Izveido attēlu direktorijas zip arhīvu. Iespējamais variants — labais klikšķis uz direktorijas, Add to direktorijas_nosaukums.zip. Tas darbosies, ja datorā uzstādīta arhivatora programma;
  4. Atver Moodle kursa sākumlapu, blokā Administrēšana klikšķina uz Faili;
  5. Failu pārvaldības logā augšupielādē sagatavoto .zip arhīvu — klikšķina uz Augšupielādēt failu, ar Browse norāda arhīva failu uz datora diska, klikšķina uz Augšupielādēt šo failu. Fails tiek augšupielādēts kursa failu pamatdirektorijā;
  6. Klikšķina uz saites Tilpatspiest, kas atrodas pretī augšupielādētā .zip arhīva nosaukumam. Ar Labi apstiprina failu izpakošanu;
  7. Faili tiek izpakoti jaunā kursa failu direktorijā;
  8. Augšupielādēto .zip arhīvu vēlams izdzēst vietas taupīšanas nolūkos — ieklikšķina izvēles rūtiņā blakus faila vārdam, izvēlnē Ar izvēlētajiem failiem... norāda Dzēst pilnībā, klikšķina uz , lai apstiprinātu dzēšanu.

Lai kursam pievienotu LightBox attēlu galeriju:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. No izvēlnes Pievienot resursu... izvēlas Pievienot lightbox galeriju tajā kursa sekcijā, kurai vēlas pievienot resursu;
  3. Jauna objekta pievienošanas logā norāda galerijai saturīgu nosaukumu;
  4. Laukā Apraksts norāda detalizētu informāciju studentiem par šo galeriju;
  5. Ja nepieciešams, klikšķina uz pogas Rādīt papildus un norāda galerijas Papildiespējas (skat 23. tabulu);
  6. Norāda, vai resurss būs redzams vai paslēpts studentiem;
  7. Noklikšķinot uz pogas Saglabāt un atgriezties kursā, apstiprina veiktās izmaiņas.

LightBox papildiespēju iestatījumi paskaidroti 23. tabulā.

23. tabula. LightBox papildiespēju iestatījumi

Iestatījumi Paskaidrojums
Attēli lapā Norāda, cik attēli lapā tiks rādīti sīktēlu skatā.
Automātiski mainīt attēlu izmēru Ļauj norādīt, ka tiek automātiski mainīts attēlu izmērs:
  • Ekrāns — attēlu izmērs tiek parādīts samazināts, ja to nevar pilnībā parādīt lietotāja ekrānā;
  • Augšupielādēt — attēlu izmērs tiek samazināts līdz norādītajiem izmēriem, ja to augšupielādē galerijā ar galerijas komandu Pievienot attēlu;
  • Ekrāns & Augšupielādēt — tiek izmantoti abi izmēra mainīšanas varianti.
Mainīt izmēru (augšupielādēt) Norāda attēla izmērus, līdz kādam to jāsamazina augšupielādējot galerijā ar galerijas komandu Pievienot attēlu.
Atļaut komentārus Norāda, vai atļaut lietotāju komentārus par galeriju.
Padarīt publisku Norāda, vai padarīt galeriju brīvi pieejamu visiem. Publisku galeriju varēs apskatīt ikviens, kas zinās tās URL adresi.
Rādīt paplašināto attēlu informāciju Norāda, vai rādīt detalizētu attēla informāciju — uzņemšanas datums un laiks, faila izmērs, attēla izmērs.

11.2.2.  LightBox attēlu galerijas izmantošana

Kursa sākumlapā klikšķinot uz LightBox galerijas nosaukuma tiek atvērta galerijas galvenā lapa ar attēlu sīktēliem. Klikšķinot uz attēla, tas tiek atvērts LightBox skatītājā — fons aptumšots, attēlam pievienots balts rāmītis. Lai apskatītu citus attēlus var izmantot pogas Prev (iepriekšējā) un Next (nākamā). Pogas parādās, ja uz attēla novieto peles kursoru. Apskati var beigt noklikšķinot uz Close vai uz klaviatūras nospiežot taustiņu Esc.

Ja galerijas iestatījumos atļauts, zem attēlu sīktēliem būs saite Pievienot komentāru. Šeit ikviens kursa dalībnieks var pievienot komentāru par visu galeriju. Atsevišķus attēlus komentēt nav iespējams. Publiskas galerijas var komentēt tikai autentificēti lietotāji pēc reģistrēšanās sistēmā.

72. att. Lightbox galerija rediģēšanas režīmā

11.2.3.  LightBox attēlu galerijas pārvaldība

Pasniedzējs var izmantot galerijas un attēlu pārvaldības iespējas. Galerijas sākumlapā klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu, tiek ieslēgts galerijas rediģēšanas režīms. Zem katra attēla parādās izvēlne Choose... (Izvēlēties) Pieejamās attēlu pārvaldības komandas paskaidrotas 24. tabulā.

24. tabula. Lightbox attēlu pārvaldības komandas

Komanda Paskaidrojums
Uzraksts Pievienot attēla nosaukumu un īsu paskaidrojumu (sk. 73. att.). Nosaukums tiks rādīts tikai skatītāja režīmā, sīktēlu skatā tiek izmantoti failu vārdi.
Apgriezt Izgriež no attēla taisnstūra apgabalu.
Dzēst Izdzēš attēla failu. Jāievēro, ka fails tiek izdzēst neatgriezeniski!
Spoguļattēlot Pagriež attēlu vertikāli vai horizontāli.
Mainīt izmēru Samazina attēla izmērus.
Rotēt Rotē attēlu par -90, 180, 90 grādiem.
Pievienot tagu Pievieno attēlam atslēgvārdus.
Sīktēls Maina attēla sīktēlu vai norāda, ka šis attēls jāizmanto kā visas galerijas sīktēls.

73. att. Attēla paskaidrojošā nosaukuma definēšana

12.  Moodle bloki

Moodle bloki ir sekcijas kursa lapas malās, kuras pēc vajadzības var parādīt vai paslēpt. Moodle bloki ļauj ērti parādīt aktuālāko kursa informāciju, piemēram, kursā šobrīd esošo dalībnieku sarakstu, kalendāru, gaidāmo notikumu sarakstu, kursa jaunumu sarakstu, administrēšanas rīku komplektu, u.c. Daļa no blokiem kursā ir pievienoti pēc noklusējuma (sk. 74. att.).

74. att. Moodle bloki

Moodle bloki apskatīti 25. tabulā.

25. tabula. Moodle bloki

Bloks Paskaidrojums
Personas (People) Ļauj atvērt kursa dalībnieku sarakstu.
Aktivitātes (Activities) Piedāvā ātras saites uz kursa aktivitātēm un resursiem — tērzēšana, vārdnīca, testi, kursa resursi, u.c.
Meklēšana forumos (Search Forums) Meklēšana kursa forumos.
Iestatījumi (Settings) Bloks kursa pasniedzējam kursa veidošanai, pasniegšanai un vadīšanai.
Mani kursi (My courses) Saraksts ar lietotāja kursiem.
Jaunākās ziņas (Latest News) Pasniedzēja sagatavoti un kursa jaunumu forumā publicēti ziņojumi par kursa aktualitātēm.
Gaidāmie notikumi (Upcoming Events) Tuvāko gaidāmo notikumu saraksts. Notikumus kalendārā var veidot pasniedzējs vai students pats. Iespējami globāli, kursa, grupas vai lietotāja individuālie notikumi.
Pēdējās aktivitātes (Recent Activity) Pēdējās izmaiņas kursā. Sistēma automātiski ziņo par izmaiņām, piemēram, pievienotiem materiāliem vai jauniem sūtījumiem forumos.
Blogu izvēlne (Blog Menu) Parāda saites blogu (žurnālu) vadīšanai.
Blogu tagi (Blog Tags) Parāda sarakstu ar biežāk lietotajiem blogu marķieriem. Popularitāti norāda ar burtu izmēru.
Kalendārs (Calendar) Parāda kalendāru un ieplānotos notikumus.
HTML Papildus teksta vai attēlu pievienošana kursa lapai. Satura noformēšana notiek ar iebūvēto HTML redaktoru.
Tiešsaistes lietotāji (Online Users) Kursa dalībnieku saraksts, kas pēdējo 5 minūšu laikā pieslēgušies kursam. Jāievēro laika aizture — ne visi sarakstā redzamie studenti tiešām būs šobrīd tiešsaistē.
Testa rezultāti (Quiz Results) Ļauj parādīt testa labākos vai sliktākos rezultātus. Piemēram, parāda 5 labākās atzīmes, kas saņemtas par testu.
Gadījuma vārdnīcas šķirklis (Random Glossary Entry) Parāda nejauši izvēlētu vārdnīcas šķirkli. Iespējams izmantot, lai kursā parādītu dienas citātu vai dienas foto.

12.1.  Bloku novietojums un pievienošana

Bloki novietojas ekrāna labajā un kreisajā malā. 75. attēlā redzami kursam pievienotie septiņi bloki. Pieejamo bloku daudzumu nosaka administrators.

75. att. Bloku izkārtojums

Šo bloku nozīme, izņemot bloka Iestatījumi, ir saprotama pēc bloka nosaukuma. Informācija tajos nomainās līdz ar veiktajām izmaiņām kursā.

Lai kursam pievienotu bloku:

  1. Ieslēdz kursa rediģēšanas režīmu, klikšķinot uz pogas Ieslēgt rediģēšanu;
  2. Kursa sākumlapas labā apakšējā malā blokā Bloki no saraksta Pievienot... izvēlas vajadzīgo bloku;
  3. Ja nepieciešams, norāda bloka nosaukumu un citus konfigurācijas iestatījumus.

Blokus ievieto/dzēš rediģēšanas režīmā. Ir bloki, kuri vienreiz pievienoti turpmāk sarakstā neparādās. HTML bloku var izlikt vairākkārtīgi.

Dotajā Moodle uzstādījumā bez redzamajiem blokiem vēl var pievienot blokus: Aizņēmuma kalkulators, Attālās RSS plūsmas, Audzināmie, E-pastu saraksts, Blogu izvēlne, Blogu tagi, Gadījuma vārdnīcas šķirklis, Globālā meklēšana, HTML, Kalendārs, Kursa/vietnes apraksts, Sadaļas saites, Tagi, Testa rezultāti, Tiešsaistes lietotāji, Ziņas.

Katram jaunajam blokam var pievienot lietotājus . Bloku var paslēpt , kā arī nodzēst .

Ir bloki, kuros kursa veidotājs var ievadīt vajadzīgo informāciju , piem., HTML bloks.

12.2.  Pievienojamo bloku skaidrojums

12.2.1.  Attālās RSS plūsmas

Bloks Attālās RSS plūsmas ir redzams 76. att.

76. att. Bloks Attālās RSS plūsmas (Attālā jaunumu plūsma)

Kamēr nav veikta konfigurācija, atslēdzot rediģēšanas režīmu, šis bloks nav redzams. Konfigurējot bloka Attālās RSS plūsmas (sk. 77. att.), vispirms šķirklī Pārvaldīt visas manas plūsmas, nepieciešams ievadīt vietnes adresi, no kuras vēlas saņemt informāciju. Pēc tam šķirklī Konfigurēt šo bloku veic vēlamos iestatījumus.

77. att. Bloka Attālās RSS plūsmas konfigurēšanas logs

12.2.2.  Audzināmie

Bloks Audzināmie ir redzams 78. att.).

78. att. Bloks Audzināmie

Blokā Audzināmie, ja administrators ir izveidojis jaunu lomu, piem., Nesekmīgais, studentam var piešķirt šo jauno lomu. Tad, pārmainot atļaujas (), veidojas kursa dalībnieku saraksts ar piekļuvi to profiliem. Bloka Audzināmie konfigurēšanas logs piedāvā ierakstīt bloka nosaukumu. Ja to neizdara, bloks būs bez nosaukuma. Atslēdzot rediģēšanas režīmu, bloks būs redzams tikai tad, ja tajā būs reģistrēti kādi kursa dalībnieki ar noteikto lomu.

12.2.3.  Blogu izvēlne

Bloks Blogu izvēlne ir redzams 79. att.

Akadēmiskā terminu datubāze blogu definē kā tīmekļa dienasgrāmatu, tīmekļa žurnālu. Moodle vidē blogi ir piesaistīti kursa dalībnieku profilam. Tādēļ, lai varētu lietot bloku Blogu izvēlne, blogiem ir jābūt izveidotiem.

79. att. Bloks Blogu izvēlne

79. attēlā redzamā izvēlne tiek dota automātiski. Tālāk var strādāt ar katru no piedāvātajām izvēlnēm.

12.2.4.  Blogu tagi

Bloks Blogu tagi ir redzams 80. att.

Tagi akadēmisko terminu datubāzē definēti kā iezīmes, kas piekārtotas kādai datu kopai. Pēc šīm iezīmēm sistēma spēj atrast noteikto datu kopu.

80. att. Bloks Blogu tagi

80. attēlā bloks redzams rediģēšanas režīmā. Lai tajā būtu redzami blogiem piesaistītie tagi, ir jāveic konfigurēšana (sk. 81. att.).

81. att. Bloka Blogu tagi konfigurēšanas logs

Bloku Blogu tagi pievieno vienu reizi. Izveidotajā blokā var pievienot vairākus tagus, no kuriem redzamo tagu skaitu nosaka konfigurācijā. Lai šis bloks darbotos, jābūt izveidotiem kursa dalībnieku blogiem. Tāpat kā blokā Tags visu redzamo nosaukumu (80. attēla piemērā ir viens nosaukums Aforismi) rakstzīmju lielums atkarīgs no šī bloga skatīšanās biežuma.

12.2.5.  Gadījuma vārdnīcas šķirklis

Bloks Gadījuma vārdnīcas šķirklis ir redzams 82. att.

82. att. Bloks Gadījuma vārdnīcas šķirklis

Lai šajā blokā varētu iegūt informāciju, tad kursā jābūt izveidotai vismaz vienai vārdnīcai. Tad jāveic bloka konfigurācija, izmantojot 83. attēlā redzamos lielumus.

83. att. Bloka Gadījuma vārdnīcas šķirklis konfigurēšanas logs

12.2.6.  HTML

Bloks HTML ir redzams att.

84. att. HTML bloka izmantošanas piemērs

HTML bloku var izmantot vairākkārtīgi. To ērti izmantot prasību, kas jāievēro kursa dalībniekiem, parādīšanai, uzdevumu tekstu ievadei (sk. att.) un tamlīdzīgām darbībām. Šo bloku var izmantot ļoti radoši, kas parādās arī bloka nosaukumā.

12.2.7.  Kursa/vietnes apraksts

Bloks Kursa/vietnes apraksts ir redzams 85. att.

85. att. Bloks Kursa/vietnes apraksts (Kursa kopsavilkums)

Šajā blokā parādās tā informācija, kas tika rakstīta kursa iestatījumos kā kursa kopsavilkums. 85. attēlā redzams rediģēšanas režīms ar iespēju neesošo kopsavilkumu izveidot, bet esoša gadījumā to rediģēt. Bloka nosaukums tiek dots automātiski.

12.2.8.  Sadaļas saites

Bloks Sadaļas saites ir redzams 86. att.

86. att. Bloks Sadaļas saites

86. attēlā blokā Sadaļas saites redzamie skaitļi ir kursa tēmu numuri. Skaitli aktivizējot, logā izvietojas konkrētās tēmas sākuma daļa. Īpaši veiksmīgi tas izmantojams kā satura rādītājs pie liela tēmu/ nedēļu daudzuma vai arī apjomīga aizpildījuma gadījumā, lai izslēgtu ritināšanu.

12.2.9.  Tagi

Bloks Tagi ir redzams 87. att.

87. att. Bloks Tagi

Bloka Tagi konfigurācijā var nomainīt nosaukumu un uzdot parādāmo saišu skaitu. Blokā tiek piedāvātas saites, ar burtu izmēru norādot biežāk apmeklētās.

12.2.10.  Testa rezultāti

Blokā Testa rezultāti var parādīt viena noteikta testa konkrēta skaita augstākos un zemākos vērtējumus anonīmi, ar ID numuru vai ar pilniem vārdiem.

88. att. Bloks Testa rezultāti

12.2.11.  Tiešsaistes lietotāji

Blokā Tiešsaistes lietotāji tiek parādīti pēdējās piecās minūtēs kursā strādājošie lietotāji (sk. 89. att.). Jāievēro, ka tie visi var nebūt patreizējie lietotāji.

89. att. Bloks Tiešsaistes lietotāji

12.2.12.  Ziņas

Bloks Ziņas ir redzams 90. att.

90. att. Bloks Ziņas

Blokā Ziņas, aktivizējot Ziņas..., var meklēt personu un ziņas, kā arī vajadzības gadījumā mainīt konfigurāciju.

12.2.13.  Kalendārs

Bloks Kalendārs ir redzams 91. att.

91. att. Bloks Kalendārs lietošanas režīmā

Kalendārā ievietotie notikumi tiek attēloti dažādās krāsās.

92. att. Kalendārs rediģēšanas režīmā

92. attēlā atvērtās actiņas nozīmē, ka studenti redz šīs kategorijas notikumus. Aizverot actiņu, studenti konkrētā kursā neredzēs konkrētās kategorijas notikumus.

Lai ievadītu notikumu, jāuzklikšķina uz nepieciešamā mēneša nosaukuma. Mēnešu maiņa notiek ar bultiņām pa labi un pa kreisi.

Aktivizējot mēneša nosaukumu, atveras 93. attēlā redzamais logs. Lai pievienotu notikumu, jāklikšķina uz Jauns notikums.

93. att. Kalendārs mēneša skatā ar jaunu notikumu pievienošanas iespēju

Apstiprinot notikumu, atvērsies logs (sk. 94. att.), kurā varēsiet izveidot notikumu un to pēc vajadzības konfigurēt.

Vispirms jāizvēlas notikuma tips: lietotājs, grupa, kurss vai vietne. Lietotāja notikums ir personiskais notikums, kurš nebūs redzams citiem. Grupas notikums būs redzams konkrētajai grupai, bet kursa notikums būs redzams visiem kursā reģistrētajiem dalībniekiem. Vietnes jeb globālos notikumus var izveidot tikai vietnes administrators!

Pasniedzējs kalendārā var veidot lietotāja, grupas un kursa notikumus, bet students var veidot tikai personīgos lietotāja notikumus.

94. att. Notikuma izveides konfigurācijas logs

Izvēlne Ilgums atļauj izvēlēties, cik ilgi konkrēto notikumu atspoguļot kalendārā. Var izvēlēties datumu (tad iekrāsotie lauciņi parādīsies no notikuma sākuma datuma līdz beigu datumam), un pulksteņa laiku. Ja izvēlas ilgumu minūtēs, tad notikuma laiks tiek rēķināts minūtēs, piemēram, no 10:40 līdz 11:10, ja ilgums izvēlēts 30 minūtes.

Kursa notikumi dalībniekiem kļūst redzami uzreiz pēc pieslēgšanās Moodle videi.

12.2.14.  Iestatījumi

Kursa pasniegšanā un pārvaldībā pasniedzējs izmanto vienu no svarīgākajiem blokiem - Iestatījumi, kurā ir daudz dažādu rīku. Tie ļauj veidot kursa kopijas un atjaunot studiju materiālus vai aktivitātes tajā pašā vai citā kursā, saņemt aktivitāšu atskaites vai apskatīt un vadīt visu kursa vērtējumu (atzīmju) sistēmu.

Blokā Iestatījumi iespējamas sekojošas darbības:

  1. Rediģēšanas režīmā šeit parādās teksts Izslēgt rediģēšanu;

  2. Ar šīs izvēlnes palīdzību var iegūt kursa konfigurācijas logu, lai tajā izdarītu korekcijas;

  3. Iespēja piekļūt logam, kurā ir redzami visi kursā reģistrētie lietotāji;

  4. Pasniedzējs kursā var veidot grupas no kursa dalībniekiem. Grupām var uzdot savus uzdevumus, tās var būt paslēptas viena no otras;

  5. Iespēja piekļūt logam, kurā kursam pievieno dalībnieku vai to atvieno no kursa;

  6. Šī izvēlne izmantojama, kad dalībnieks vairs nevēlas būt reģistrēts attiecīgajā kursā;

  7. Filtri tiek pielietoti tekstiem e-kursā, piemēram, lapās, lai būtu redzamas matemātiskās formulas. Filtrus bez vajadzības nemaina!

  8. Iegūst pieeju kursa dalībnieku vērtējumu (atzīmju) grāmatai. Pasniedzējs redz un vada visu kursa atzīmju kopsavilkumu visiem studentiem. Studenti var redzēt tikai savus kursā saņemtos vērtējumus un pasniedzēja komentārus.

  9. Iespēja dublēt kursu datu glabātuvē;

  10. Ar šo izvēlni nokļūst datņu glabātuvē, kur izvēlas, ko atjaunot;

  11. Katru gadu kurss nav jāveido no jauna, bet tajā vajadzīgās lietas (resursus, aktivitātes un kursa failus) var importēt no jau esoša kursa;

  12. Ja nepieciešams, kursu var publicēt interneta vietnē;

  13. Ja neveido pilnīgi jaunu kursu, bet jaunajam kursam par pamatu izmanto jau esošo kursu, tad vēlams to attīrīt no reģistrētajiem studentiem, komentāriem, žurnāla, kalendāra. Šādam nolūkam izmanto izvēlni Attīrīt;

  14. Jautājumu banka, kurā veido jautājumu kategorijas, lai no tām izvēlētos jautājumus konkrētam testam;

  15. Datņu glabātuve, kurā var ievadīt datnes, kārtot tās, pievienot saiti uz tām kursa dalībnieku lietošanai;

  16. Izvēlne ļauj ātri pārslēgt lietotāja lomu sistēmā. Piemēram, pasniedzējs var pārslēgties uz studenta lomu, lai pārbaudītu kursa darbību.

  17. Izvēlne ļauj ātri piekļūt savam profilam.

13.  Blogi

Blogs jeb tīmekļa žurnāls (angļu valodā — blog, saīsinājums no web log) ir fizisku personu vai nekomerciālu organizāciju tīmekļa vietne, kurā tiek vākta informācija par noteiktu tematu vai tematu kopu, to regulāri atjaunojot. Informāciju blogos var rakstīt pats vietnes īpašnieks, to var pārrakstīt no citām vietnēm, informāciju var piegādāt arī citi blogu lietotāji, veidojot komentārus un diskutējot par attiecīgajiem tematiem.

Blogu nozīme pieaug visā pasaulē. Tos izmanto pusaudži, rakstot, piemēram, par to, kas viņiem patīk vai nepatīk skolā, lielu kompāniju vadītāji — lai sazinātos ar saviem klientiem, disidenti — lai paustu savu politisko viedokli.

Sākot ar 1.6. versiju Moodle piedāvā rīku Blogs visiem lietotājiem. Šim rīkam ir savas priekšrocības un trūkumi salīdzinājumā ar citām blogu platformām.

13.1.  Bloga izmantošana

Blogi Moodle sistēmā ir piesaistīti konkrētam lietotājam, bet ne kursam. Navigācijas blokā atrodas cilne Blogi, sk. 95. att.

95. att. Personīgā bloga atrašana

Piezīme: ja jūsu profila lapa nesatur cilni Blogi, sazinieties ar servera administratoru un noskaidrojiet, vai modulis Blogi ir aktivizēts.

Jūs varat apskatīt sava bloga ierakstus, uzspiežot uz cilnes Blogi, izmantojot saiti Skatīt visus manus ierakstus.

Var arī apskatīt visu jūsu kursa studentu vai konkrētas grupas studentu blogu ierakstus, izmantojot navigācijas bloka cilni Mani kursi sk. 96. att. Katra kursa sadaļā Dalībnieki var atvērt cilni Kursa Blogi.

96. att. Kursa bloga atrašana

Tāpat jūs varat atlasīt visu blogu ierakstus ar noteiktu tagu, izmantojot tagus — saites blokā Blogu tagi.

13.2.  Bloga ieraksta ievietošana

Lai pievienotu ierakstu blogam:

  1. Navigācijas blokā jānoklikšķina uz cilnes Mans profils un sadaļā Blogi jāizvēlas saite Pievienot jaunu ierakstu sk. 95. att.;
  2. Ja ir atvērta sadaļa Skatīt visus manus ierakstus, tad ir jānoklikšķina uz Pievienot jaunu ierakstu (sk. 97. att.);

    97. att. Bloga ieraksta pievienošana

  3. Lapā Pievienot jaunu ierakstu, kā parādīts 98. attēlā, jāievada sava ieraksta nosaukumu un bloga ieraksta pamattekstu;

    98. att. Bloga ieraksta pievienošana — iestatījumi

  4. Ja vēlaties pievienot datni, piemēram, PDF dokumentu vai attēlu, jānoklikšķina uz pogas Pievienot, jāizvēlas Augšupielādēt failu, tad jāatrod datne savā datorā un jānoklikšķina uz Open (latv. atvērt). Atcerieties, ka pastāv augšupielādējamās datnes izmēra ierobežojums. To var redzēt ievadlauka Pielikums komentārā. Tas nav standarta parametrs, to nosaka jūsu servera administrators, un, ja ir nepieciešams, administrators var to palielināt;
  5. Izvēlieties, kā jūs publicēsiet ierakstu sadaļā Kam publicēt (kas varēs redzēt ierakstu). Ir trīs iespējas:
    • sev (melnraksts),
    • jebkuram vietnes lietotājam,
    • visiem (iespēja var būt atslēgta, jautājiet servera administratoram).
  6. Jāizvēlas atbilstošus servera līmenī definētus oficiālos tagus (angl. Official Tags) jeb atslēgvārdus jūsu ierakstam un/vai jāpievieno vienu vai vairākus paša lietotāja definētos tagus (angl. User defined tags).

    Tags (angl. tag) — viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu (http://termini.lza.lv LZA TK ITTEA terminu datubāze);

  7. Jānoklikšķina uz pogas Saglabāt izmaiņas.

Jūs varat rediģēt sava bloga ierakstu jebkurā laikā, izmantojot saiti Rediģēt zem atbilstošā ieraksta (99. attēls). Jūs varat mainīt arī publicēšanas opciju vai izdzēst bloga ierakstu pilnībā, ja vien vēlaties.

99. att. Bloga ieraksts

Saite Pastāvīgā adrese ļauj noskaidrot bloga ieraksta tiešo URL adresi. Šo saiti izmanto, ja grib kādam nodot ieraksta tiešo URL adresi. Noklikšķinot uz saites, tiešā URL adrese ir redzama pārlūkprogrammas adrese laukā.

Bloga ierakstam var pievienot arī komentārus, tos ierakstot komentāru lodziņā un noklikšķinot uz saites Saglabāt komentāru.

13.3.  Bloga iestatījumi

Pēc noklusējuma visi vietnes lietotāji var apskatīt visus blogu ierakstus, izmantojot saiti Skatīt vietnes ierakstus blokā Blogu izvēlne sk. 100. att.. Tomēr, iespējams, jūsu servera administrators ir ierobežojis blogu redzamību un blogu ierakstus var redzēt tikai lietotāji, ar kuriem jūs esat kopā vienā kursā vai grupā.

100. att. Bloks Blogu izvēlne

BlokāIestatījumi sadaļā Mana profila iestatījumi izvēlnē Blogi noklikšķinot uz saites Iestatījumi var izvēlēties, cik daudz bloga ierakstu vienlaicīgi tiek izvadīts lapā sk. 101. att.. Noklusēto ievadņu skaits ir desmit.

101. att. Bloga iestatījumi

13.4.  Bloga ierakstu tagi

Tags ir attiecīgs atslēgvārds vai termins, kas ir saistīts ar bloga ierakstu. Tas ļauj ērti klasificēt un vēlāk meklēt vai atlasīt ierakstus. Parasti katram ierakstam ir viens vai divi tagi. Jūs varat pievienot bloga tagus, pievienojot vai rediģējot bloga ierakstu.

Ir divu veidu tagi:

  • lietotāju definētie tagi (angl. User defined tags), ko definē pats lietotājs,
  • oficiālie tagi (angl. Official Tags), ko definē administrators un kas ir pieejami jebkuram vietnes lietotājam.

Lai piesaistītu lietotāju uzmanību jūsu vai citu lietotāju blogiem, jūs varat pievienot kursa lapai bloku Blogu tagi. Bloka Blogu tagi piemērs ir parādīts 102. attēlā.

102. att. Bloks Blogu tagi

Bloks Blogu tagi rāda "tagu mākoni" — sarakstu, kur biežāk izmantotie tagi ir izcelti ar lielāku fontu. Tagu mākonis var būt sakārtots alfabētiskā secībā vai arī pēc pēdējā apmeklējuma, kas tiek definēts, konfigurējot bloku Blogu tagi.

Lai pievienotu bloku Blogu tagi jūsu kursa lapai:

  1. Noklikšķiniet uz pogas Ieslēgt rediģēšanu (atrodas lapas augšējā labajā stūrī);
  2. No bloka Bloki, izmantojot komandu Pievienot, izvēlēties Blogu tagi (sk. 103. att.).

103. att. Bloka “Bloga tagi” pievienošana

Lai mainītu bloka Blogu tagi iestatījumus:

  1. Noklikšķiniet uz konfigurācijas ikonas bloka galvenē (104. att.);

    104. att. Bloks “Blogu tagi” rediģēšanas režīmā

  2. Konfigurācijas lapa blokam Blogu tagi ļauj jums pielāgot dažādus iestatījumus, kuriem komentāri nav nepieciešami (sk. 105. att.).

    105. att. Bloka “Bloga tagi” konfigurēšana

13.5.  Efektīva bloga prakse

Blogi Moodle sistēmā ir salīdzinoši jauna iespēja, kuru daudzi cilvēki vēl joprojām mācās izmantot. Pašlaik ir maz labu piemēru, kā izmantot blogus izglītojošā darbībā. Lielākā daļa blogu veidojas tikai kā dienasgrāmata, kur lietotāji atstāj nestrukturētas pārdomas par to, ko un kā viņi mācās. Ir grūti saglabāt studentu motivāciju blogu rakstīšanā, īpaši, ja pats pasniedzējs neizmanto blogus ikdienā.

Lai labāk apgūtu blogu iespējas, iesakām sākt savu blogu Moodle vidē. Šī pieredze jums palīdzēs izprast blogus labāk, tas arī ir vēl viens kanāls, lai sazinātos ar saviem studentiem un kolēģiem.

Vissvarīgākais moments — lai rīks Blogs kļūtu par neatņemamu studiju kursa daļu, ir skaidri jādefinē studentu blogu mērķis.

Kursa sākumā veiciet jūsu studentu aptauju, lai noskaidrotu, kuriem no viņiem jau ir blogi citos interneta resursos, kāpēc tie ir izveidoti. Daudziem no jūsu studentiem jau būs profili draugiem.lv, MySpace, Facebook tīklos, kur tie atstāj ziņas saviem draugiem.

Tomēr blogi sociālajos tīklos ir atšķirīgi no blogiem studiju vidē, un jums ir nepieciešams cieši sadarboties ar saviem studentiem, lai radītu efektīvus blogus.

Ir ieteicams atļaut katram studentam noteikt sava bloga mērķi, jo bloga kvalitāte un studenta aizraušana ar blogu rakstīšanu ir tieši proporcionāla tam, cik bloga tēmas ir svarīgas un interesantas studentiem.

Lai studenti būtu ieinteresēti rakstīt blogus, viņiem ir jāzina, ka ir arī auditorija, kas tos lasa. Ziņa, ka kāds lasa jūsu bloga ierakstus, lieliski motivē turpināt tos rakstīt. Noteikti komentējiet vai nu ar Moodle īsziņu palīdzību, vai mutiski klasē studentu ierakstus, bet, ja students ierakstīja savas privātās pārdomas, ļaujiet tām palikt privātām. Blogs, tāpat kā papīra dienasgrāmata, ir personiska lieta, un blogu autoriem ir jābūt pārliecinātiem par to.

Tā kā blogi ir samērā jauna parādība, ir daudz iespēju, lai izgudrotu jaunus un inovatīvus veidus, kā tos izmantot. Blogi vēl turpina attīstīties, un nākotnes Moodle versijās būs vairāk iespēju izveidot interesantas aktivitātes, bet jau tagad ir dažas idejas, ko jūs varat realizēt ar bloga rīka palīdzību.

13.5.1.  Grupas darbs ar tagiem

Blogu tagi tiek izmantoti, lai klasificētu un meklētu blogu ierakstus. Bet, organizējot speciālu aktivitāti, to var izmantot kā prāta vētras rīku! Piemēram, jums ir grupas uzdevums veikt kāda uzņēmuma vai projekta SVID1 analīzi. Jūs jau iepriekš palūdzāt, lai atbildes tiktu publicētas blogos, izmantojot atbilstošus tagus katrai SVID tabulas šūnai: stiprās puses, vājās puses, iespējas, draudi. Tiklīdz studenti ir sākuši veidot ierakstus, tie var viegli apkopot citu studentu ierakstus, izvēloties atbilstošus tagus.


1 Stiprās puses — Vājās puses — Iespējas — Draudi

13.5.2.  Vienas minūtes atbildes

Efektīva atgriezeniskā saite ir svarīga gan pasniedzējam, gan studentam. Nodarbības vai tēmas beigās jūs varat palūgt katru studentu atstāt savā blogā īsu atsauksmi par notikušo nodarbību. Klasiskie jautājumi, ko uzdod docētājs, lai ātri iegūtu atsauksmes par nodarbību, ir:

  • kas bija vislabākais vai noderīgākais,
  • kas bija visnesaprotamākais vai neskaidrākais,
  • kas ļoti nepatika vai patika?

Protams, ir arī daudz citu jautājumu, ko var uzdot, lai iegūtu atgriezenisko saiti.

Visefektīvākā jebkura studiju kursa shēma:

  • katras nodarbības beigās pasniedzējs jautā studentiem, ko viņi nesaprata, kas bija grūti saprotams un par ko viņi vēlas uzzināt vairāk;
  • katras nodarbības sākumā pasniedzējs velta dažas minūtes, lai atbildētu uz iepriekšējās nodarbības jautājumiem.

Pēc katras nodarbības veltiet studentiem pāris minūtes, lai atbildētu uz atgriezeniskās saites jautājumiem. Pašus jautājumus ievietojiet kursa lapā un palūdziet, lai studenti, rakstot blogos kā tagus, atsauksmei izmantotu nodarbības datumu vai nosaukumu. Tas ļaus viegli apskatīt visu studentu atbildes.

14.  Grupas

Grupu darbs ir viena no pedagoģijas inovācijām. To ir iespējams organizēt arī MOODLE vidē.

14.1.  Grupu definēšana

Grupas var izveidot blokā Iestatījumi, izmantojot izvēlni Grupas (sk. 106. att.).

106. att. Grupu definēšanas iespēja blokā Iestatījumi

Ir divas iespējas, kā izveidot grupas — darīt to pašam, izvēloties iespēju Izveidot grupu, vai izmantot iespēju Automātiski izveidot grupas, kad sistēma pati ģenerē grupas no esošajiem lietotājiem (sk. 107. att).

107. att. Grupu veidošana

14.1.1.  Automātiski izveidotas grupas (Auto-create groups)

Izvēloties iespēju Aautomātiski izveidot grupas, ir četri aizpildāmie lauki (sk. 108. att.):

  1. Dalībnieku izvēle no konkrētas lomu kategorijas (Select members from role), piemēram, Studenti;
  2. Sadalījumu grupās var veikt pēc grupu skaita (Number of groups) vai dalībnieku skaita grupā (Members per group);
  3. Atbilstoši iepriekšējai izvēlei, ierakstam grupu vai dalībnieku skaitu grupā (Group/member count);
  4. Ierakstām grupas nosaukumu (Naming scheme).

108. att. Auto-create groups iespējas

SVARĪGI! Veidojot grupas nosaukumu jāizmanto viena no divām zīmēm — @ vai #. Ja izmanto zīmi @, tad grupas nosaukumam priekšā vai aiz tā (atkarībā, kur esat @ zīmi uzrakstījuši) veidosies grupu uzskaitījums, izmantojot alfabēta burtus, piemēram, A grupa, B grupa (109. att). Ja izmanto zīmi #, grupas nosaukumam priekšā vai aiz tā veidosies uzskaitījums, izmantojot kārtas skaitli, piemēram, 1. grupa, 2. grupa (110. att).

109. att. Grupu nosaukumi, izmantojot pierakstu “@ grupa”

110. att. Grupu nosaukumi, izmantojot pierakstu “#. grupa”

14.1.2.  Pašu veidotas grupas

Pašu veidotajām grupām nepieciešama vispārīga informācija par grupu — grupas nosaukums, apraksts (var būt minēti dalībnieku vārdi, mērķis utt.), reģistrācijas atslēga (atslēgvārds, ar kur palīdzību studenti var reģistrēties kursā un automātiski iekļūst konkrētajā grupā, attēla paslēpšana vai rādīšana un attēla augšupielāde (sk. 111. att.).

111. att. Pašu veidotas grupas iestatījumi

14.2.  Dalībnieku pievienošana grupām

Kad grupa izveidota, var pievienot dalībniekus. Iezīmē grupu un tad izmanto izvēlni “Pievienot/noņemt lietotājus” (sk. 112. att).

112. att. Dalībnieku pievienošanas/noņemšana

Dalībnieku izvēlas, uzklikšķinot uz vārda, uzvārda un izmantojot pogu Pievienot. Līdzīgi dara ar dalībnieka noņemšanu no grupas. Skaitlis iekavās norāda, cik grupās dalībnieks uz doto brīdi ir pievienots.

Kad visas grupas izveidotas un dalībnieki pievienoti, ar grupām joprojām var veikt dažādas darbības — rediģēt grupas iestatījumus, izdzēst atlasīto grupu, koriģēt dalībnieku sastāvu (sk. 113. att).

113. att. Grupu veidošanas/rediģēšanas iespējas

15.  Viki rīks

Viki rīks ir paredzēts kolektīvai dokumentu rediģēšanai. To var izmantot, piemēram, studentu grupu darba organizēšanai, kur katrai studentu grupai iespējams izveidot savu viki lapu, kurā studenti var veidot grupas prezentācijas.

Lai pievienotu un iestatītu viki rīku:

  1. Jāieslēdz kursa rediģēšana;
  2. Jāpievieno aktivitāte — Pievienot aktivitāti > Viki;
  3. Jāaizpilda obligāti ievadāmie lauki — viki Lapas nosaukums un Viki apraksts;
  4. Vispirms ir jāizvēlas Viki režīms - Individuāls viki vai Sadarbības viki (sk. 114. att.). Ir būtiski uzstādīt Viki režīmu tā izveides brīdī, jo vēlāk to nomainīt nevar.
  5. Ja nepieciešams pie Vispārējiem moduļa iestatījumiem norāda arī grupas režīmu.

114. att. Viki rīka pamatiestatījumi

Pirmo reizi atverot izveidoto Viki, parādās izvēles logs, kurā jāieraksta lapas nosaukums un jāizvēlas lapas formāts:
  • HTML formāts  — pieejams HTML (Hiperteksta iezīmēšanas valodas) redaktors;
  • Creole formāts  — plaši pazīstama Viki iezīmēšanas valoda, kurā ir pieejama neliela rediģēšanas rīkjosla;
  • NWiki formāts  — Mediawiki iezīmēšanas valoda, kura ir iebūvēta Nwiki modulī.

115. att. Viki lapas formāta iestatīšanas logs

Atkarībā no izvēlētā formāta, Viki rīks veido satura rādītāju, kas kalpo ērtākai lapas šķirstīšanai (sk. 116. att.).

Zināšanai!!! HTML versijā veidojas vienlīmeņa satura rādītājs ar galveno nodaļu virsrakstiem, ja nepieciešams veidot dokumentu ar vairākiem līmeņiem (apakšnodaļām), tad ieteicams Viki lapai izvēlēties Creole vai NWiki formātu.

Viki izveidoto darbu var apskatīt izvēloties cilni Skatīt.

116. att. Izveidota Viki lapa skatīšanas režīmā

Lai rediģētu Viki dokumentu ir jāatver cilne Edit (rediģēt). Atkarībā no izvēlētā Viki lapas formāta, atšķiras rediģēšanas rīkjosla ar piedāvātajiem rīkiem.

117. att. Viki cilne Edit (Rediģēt) HTML formātā

118. att. Viki cilne Edit (Rediģēt) Creole formātā

Jebkurš Viki lietotājs, cilnē Komentāri, var apskatīt pārējo lietotāju komentārus un pievienot savus komentārus noklikškinot uz saites Pievienot komentāru (sk. 119. att.).

119. att. Viki cilne Komentāri

Viki rīka sadaļā Vēsture var redzēt visus lietotājus, kuri ir piedalījušies "Kursa projekta darba" tapšanā (sk. 120. att.).

120. att. Viki cilne Vēsture

Ja nepieciešams, var veikt lietotāju izveidoto versiju salīdzināšanu (sk. 121. att.)  — vispirms no saraksta izvēlas lietotāju versijas, tad noklikšķina uz pogas Salīdzināt izvēlēto.

121. att. Lietotāju izveidoto versiju salīdzināšana

Ar Viki rīka palīdzību var veidot Viki lapas ar sazarotu struktūru, līdzīgi, kā web lapām. Cilnē Karte atrodas "Lapu saraksts", kurā atrodamas visas Viki lapas sakārtotas alfabētiskā secībā (sk. 122. att.). Pārvietoties pa Viki lapām var noklikšķinot uz izvēlētās lapas saites.

122. att. Viki cilne Karte

Viki izmantojamie faili tiek augšupielādēti un ir atrodami cilnē Faili (sk. 123. att.). Lai augšupielādētu failus ir jānoklikšķina uz pogas Edit wiki files. Tiek atvērts failu augšupielādes logs (sk. 124. att.), kurā jānoklikšķina uz pogas Pievienot un tālāk jāizvēlas fails no datora failu direktorijas. Kad lietotāja izvēlētie faili ir augšupielādēti, jānoklikšķina uz pogas Saglabāt izmaiņas.

123. att. Viki cilne Faili

124. att. Failu augšupielāde

Veiksmi darbā!